Mīksti vārīta ola brokastīs.

Viņš uzradās, kad Viņa bija lēmusi tikt no tiem prom. Viņam bija zili taureņu spārni. Viņai izauga tumši ķiršsarkani taureņu spārni.

Šķiroties, Viņš teica, ka Viņa jau nav nekas, Viņai nav nekas, Viņai nekā… Viņai gan tā nelikās! Viņai bija veļasmašīna, drēbju žāvētājs, TV un cita dažāda aparatūra(nekas dižs, bet bija). Bija Ikea katliņu komplekts un milzums daudzums trauku. Maizes mašīna, tosteris, tējkanna un saldējuma mašīna. Viņai bija auto un nēsājams dators. Skapji. Gultas. Aizkari. Un normāla klausule. Nu un vēl šis un tas. Piemēram, Norway olu trauks. No tā brokastolas vienmēr garšoja visgaršīgāk. Vienvārdsakot-Viņam nebija taisnība. Arī kaut kāda izglītība Viņai bija, padomju laiku gan, bet tā tika pielabota ar dažādiem kursiem un semināriem. Pelēka gan Viņa bija, tas gan. Tur Viņam bija taisnība. Tomēr darbā tika novērtēta. Un kolēģes no Viņas baidījās, raustījās un aprunāja. Viņai bija dažas priekšrocības, kas nebija citām.

Viņam bija klaviatūra bez burtiem un izgulēts Termio matracis. Un nobružāta klausule, kas regulāri kārās tālsarunu vados. Vēl Viņam bija ass prāts un divi diplomi, iegūti uzreiz pēcpadomju gados. Un vēl Viņam bija biezi blondi mati. Tas arī viss.

Kādu brīvdienas rītu, klausulē kāds grabinājās. Viņa tikko bija izbaudījusi Viņa skūpstus pār krūtīm, vēderu un … Trīcēdama Viņa atvēra acis mozdamās no nakts un dusmīgi skatījās, kas grabinās. WTF! Ko tam vajag? Tak sen jau viss pagājis, aizmirsts, norakts... pret vakaru izrādījās, ka Viņam taisnība-Viņa bija nekas. Priekš tiem. Tiem Viņa bija nekas!

Dīvaini, nākamo nedēļu Viņa nemaz neuztraucās, jo nu gan Viņai varēja vairs nebūt nekas un Viņa var kļūt par pilnīgi neko… vien mazs salauzts zobratiņš, kurš, izmests no mehānisma, var gulēt peļķē 5 gadus. Vismaz. Varbūt astoņus. A varbūt nosacīti. Bez nekā. Dīvaini. Bet Viņai bija vienalga. Daudz kas bija kļuvis vienaldzīgs.

Viņam bija taisnība, Viņa vēlreiz nodomāja. Par to. Neko.

A Es? Es stāvēju Viņai blakus. Un nevarēju palīdzēt. Nevarēju palīdzēt pilnīgi nekā… kā vienīgi-uzvārīt kafiju un būt.