Par mutantiem un teroristiem

Sveiki visiem, kas pēc manis vēl joprojām ne mazākajā mērā nebija noilgojušies!

Šovakar parunāsim par mutantiem. Jā, jā, par tiem četriem bruņurupučiem, kuriem mū tante bija tā kārtīgāk iedevusi pa muti. Tiem, kas nesaprata, cik atceros, bija te pirms kaut kādiem x gadiem (jaunie un ne tik jaunie klātesošie vecāki pateiks precīzāk) kaut kāda grāmata „Mū mamma un ***”, nu, ja jau bija mū mamma, jābūt arī mū tantei.

Bet ne par to jau atkal stāsts. Kaimiņu teroriste beidzot notinās līdz ar visu savu izteikti rozā nedzīvo draudzenīti. Kāpēc teroriste? A tāpēc, ka visas manas līdakastes arī savāca līdzi, tā nu man tagad dzīvoklī nakts vidū atgriežoties vairs nav, ko pie pelmeņiem piegriezt zaļbarībā.

Vēl skumjāka sadaļa – rozā nedzīvās cūkbūtnes viesošanās pie manis, ko, kā jau noskaidrojām, bija nesankcionēti sankcionējusi kaimiņu teroristu šūniņas galvenā bišu māte, acīmredzot bijis ne tikai draudu un vainas uzņemšanās pasākums, bet arī reāls uzbrukums. Par tā raksturu un sekām pagaidām vēl pāragri spriest. Ārsts teica, ka sākumā jāpāriet izsitumiem un niezei, tad skatīsies. Bet izsitumiem un niezei VAJADZĒTU pāriet...