garšīgi

[..] Painteresējos, kā veicas medībās. “Dabūju lapsu,” viņš teica, “bet ēšanai par vecu.” [..] “Vai tad Anglijā lapsas neēd?” [..] “Ils sont bizarres, les Anglais.” (Ir gan jocīgi tie angļi.) [..]

Civet de renard la faon Massot (Lapsas gaļas sautējums Maso gaumē)

Noskatiet jaunu lapsu. Pacentieties tai iešaut tieši galvā, kaut arī šis ieteikums nav saistīts ar kulināriju. Rupja skrots lapsas ēdamās gaļas gabalos var būt par iemeslu zoba nolaušanai — Maso nodemonstrēja divus savus nolauztos zobus — un gremošanas traucējumiem.

Novelciet lapsai ādu un sagrieziet gaļu parties (gabalos)! Pēc tam Maso uz sava ķermeņa nodemonstrēja, tieši kuŗās vietās jāgriež, un ar komplicētām riņķveida kustībām ilustrēja zarnu izvilkšanas procedūru.

Iztīrīto kautķermeni uz 24 stundām lieciet zem tekoša auksta ūdens, lai likvidētu got sauvages (meža zvēra garšu). Tad to noteciniet, ievīstiet maisā un uz nakti pakariet svaigā gaisā, vislabāk salā!

Nākamajā rīta ielieciet lapsu čuguna kastrolī un pārlejiet ar asiņu un sarkanvīna maisījumu! Pievienojiet garšvielas, sīpolus ķiploka galviņas un uz lēnas uguns vāriet dienu vai divas! (Maso atvainojās par neprecizitāti un piebilda, ka vārīšanas laiks atkarīgs no lapsas lieluma un vecuma.)

Senos laikos to ēda ar maizi un kartupeļiem. bet mūsdienās, pateicoties progresam un taukvāres katla izgudrošanai, to var baudīt ar pommes frites (fritēti kartupeļi).

Pīters Meils. Gads Provansā