Lietū

Tas notika kādā lietainā dienā,

Kad divas sirdis pārtrauca būt vienā.

Tas pārtrūkā kādā lietainā naktī,

Kad neredzēju vairs tevi sapnī.

Kad apkārt visiem ir problēmu jūra,

Un šķiet, ka gana stingra mana aizsarg bruņa,

Man sanāk kļūdīties un skaudri aptvert,

Ka man sirds to par savu sāpi uztver.

Visu dienu līst un es paralēles velku,

Domādama, vai man atļaus ievilkt elpu,

Lai varu izstāstīt cik ļoti man apnicis,

Ka citu drūmais mākonis, manā sirdī iekritis.

Un tagad nu elpoju un klusītēm stāstu,

Ka vairs neņemšu citu bēdu par māsu,

Ka spodrināšu tik savas bruņas

Un atklāšu citas, tālākas jūras.

Un, lai tik līst, es putekļus skaloju,

Un visas nedienas zemei atdodu.

Ar lietu es savu dvēseli mazgāju,

Un pa solītim citā jūrā iebrienu.

/2014. gada 25. augusts/