laime

Es joprojām ticu vārdam- laime,

Kaut saka, ka tas tikai nelaimes piesedz.

Es joprojām ticu, ka tā nav debesu vaina,

Ka nelaimīgais pats savu laimi neredz.

Es nepārstāšu ticēt stāstam par mīlestību,

Kaut citi saka, ka tas tikai mīts,

Es to nekad nesaukšu tikai par parādību,

Kā varavīksni, kas parādās tikai kad līst.

Vai esat domājuši, ka zeme ir paradīze,

Visiem tiem,kas debesīs klejo,

Ka tavi smiekli viņiem ir tā varavīksne,

Kad ar basām kājām lietū dejo.

Nekad nepārstāšu cerēt uz brīnumiem,

Kaut būs sagrautas visas manas sapņu pilis,

Tie nebūs vārdi apbārstīti ar spīdumiem,

Tie būs kā migla nosegta pār kalniem un ielejām.

Lai jau runā, ka tas tikai nelaimi piesedz,

Es joprojām ticēšu vārdam-LAIME!

Tā pat kā tam,ka tā nav debesu vaina,

Ka atkal kāds savu laimi neredz.

/2014. gada 5. septembris/