"Vientuļā māte"

Jei bogu, neliekas manā saprašanā šie vārdi kopā to tradicionālajā nozīmē (māte, kas viena audzina bērnu). Jā, ir daudz sieviešu, kas ikdienā audzina bērnus bez vīrieša klātbūtnes. Bet kā var justies vientuļa, ja ir bērns? Jā, protams, ir brīži, kad gribas izrunāties ar pieaugušu cilvēku, ir brīži, kad pati jūties nomākta, pat vientuļa, bet tie ir tik īslaicīgi. Pienāk sīcis un uzsmaida vai aicina spēlēties. Vai augot lielākam nāk ar saviem jautājumiem, interesēm, bēdām un priekiem.

Manuprāt vientuļā māte ir tā, kas ir māte, bet ar savu bērnu (nepieaugušo) nedzīvo. Lūk, tad gan ir loģisks apzīmējums vientulībai. Pāris gadus uz nedēļu vienu, divām sajutos tik tiešām kā vientuļa māte - bērni bija aizbraukuši uz laukiem ar omu, paliku mājās viena. Pirmās dienas ok, var izbaudīt klusumu un mieru, nodoties tikai un vienīgi sev, bet tad arvien vairāk un vairāk sajūti vientulību - nav neviena, kas negaidīti atnāktu ko pajautāt, neviena, ar ko kopā baudīt vakariņas, kam tās taisīt, neviena par ko domāt kā iepriecināt brīvdienās, neviena, kas sajauktu kārtību, lai var tai atkal nodoties. Lūk, tad ir vientuļi.