Vēl Skarbāk...

Mazliet pavelkot no atmiņas dzīlēm ko par iepazīšanos ar vīriešiem, paanalizēšu, bet, lūdzu, neuztvert personīgi, minēšu tik to, kas likās savdabīgi, nedaudz dīvaini:
1. Ja vīrietim ir bērni, ar ko viņš kopā nedzīvo, viņš neuzsāks sarunu par tiem, ja vien sieviete pati nepajautās, kas ar bērniem sastāv. Viņš drīzāk stāstīs pats par sevi. Dīvaini, ne? Laikam ko slēpj?
2. Reiz kāds džeks dikti stāstīja, ko un kā viņš ar mani darīšot, bet, kad intereses pēc uzprasījos arī pie viņa ciemos (tādus plātībniekus parasti ir ļoti interesanti pārbaudīt un vērot, kā viņu plātība izkūp), bija samulsis un nezināja, ko iesākt. Tā ir ar tiem seksiem vārdiskajā līmenī. Virtuālie/verbālie kniebēji.
3. Tie jautājumi par darbu un ikdienu ir garlaicīgi. Vai tiešām nav nekas interesantāks, ko pajautāt kā sarakstē vai randiņā likt sievietei domāt par pienākumiem?
4. Gribu mīļu, uzticamu, smaidīgu un skaistu sievieti, bet pašam nav ne jausmas, kad viņas tādas kļūst. Gribulis vulgaris.
5. Viņš :), es neatbildu, viņš arī vairs neraksta. Divi bezjēgā iztērēti simboli.
6. Tie, kas izliek guglē kačātas skaistuļu bildes - pašiem smiekli nenāk? Laikam domā, ka caur smuko bildi ielūkosies profilā, tas ieinteresēs, un tad pasažiera reālais paskats būs vienaldzīgs? Vai tad ar mānīšanos ko sakarīgu var panākt?
7. Ja nav ko teikt, tad nav ko teikt. Sarunai vajag divus ieinteresētos. Mani neinteresē saruna bez sarunas.
8. Un varat pietaupīt patiesību par to, ka esmu iedomīga.

p.s. smaids pasmaidam