Aplauziens

DW-ivo ir virtuāls personāžs. Tikai virtuāls. Privātajā reālajā dzīvē viņam viss kārtībā. Ja arī paliek garlaicīgi, ir taču virtualitāte, kur pakaitināt dumus sievišķus, kam ar domāšanu švaki, tāpēc reakcija uz sarkastiskiem apgalvojumiem nāk kā no pārpilnības raga. Spēj tik lasīt! Un lasīt viņam patīk. Kā nekā, tik daudzas ievēro! Tas nav tas pats, kas pirms 9-iem gadiem, kad vēl savā naivumā tik tiešām domāja, ka kas varētu sanākt, un gāja uz randiņiem ar katru, kas piekrita. Nu tak šausmīgas tās interneta sievietes! Sevišķi tās, kas iet uz randiņiem ar zvērinātiem vecpuišiem - nevīžīgas, nekārtīgas, gatavot nemāk. DW-ivo ir tādu pieredzi uzkrājis pēc abiem randiņiem, ka tagad jūt gluži vai tādu kā misijas apziņu - parādīt citiem, cik tās sievietes ir glupi radījumi.

Varbūt kāds varētu domāt, ka divi randiņi nav pietiekoši daudz, lai izdarītu secinājumus? Maldi! Pietiek pat ar vienu.

Tikšanās bija sarunāta kādā rajona konditorejā. Sigita ieradās vēl apburošāka kā izskatījās bildē. Par foto jau bija minējusi, ka tas nav svaigs, ka no blondīnes viņa ir kļuvusi par bruneti un kopš tiem laikiem arī zaudējusi mazliet svaru. DW-ivo virtuālā personāža turētājs reālajā dzīvē bija sajūsmā, sievietes šarma apburts. Tiesa, daiļrunātāja viņa nebija, drīzāk otrādi, atstāja mazliet kautrīgas un klusas sievietes iespaidu (un paldies Dievam, citādi, ko gan viņš iesāktu ar apsviedīgu dāmu?). Sigita pasūtīja eklērus, diētas laiks esot beidzies, tā kā ir atrasta arī piemērota fiziskā nodarbe, kādu gardumu varētu atļauties, pie kam pati tādus gatavot nemākot. DW-ivo, kā jau kārtīgs vīriešcilvēks, pasūtīja pīrādziņus ar spinātiem. Runāja viņi maz. Sigita tādēļ, ka nedaudz kautrējās un gribēja, lai iniciatīvu uzņemas vīrietis, Bet DW-ivo nekādi nevarēja izdomāt, kas tik šarmantu sievieti varētu vispār interesēt. Tad nu viņš ieminējās par dejām, ka patīk viņam valsis. Sigitai par to īsti arī nebija, ko teikt, jo viņa jau no bērnības ir muzicējusi, dziedājusi, bet dejošanai nodevusies nebija. Tā nu viņi abi sēdēja, ēda bulkas, ik pa brīdim viens otram neveikli pasmaidīja un, kad viss bija apēsts, sanāca tā, ka jāiet pa mājām. DW-ivo, kā jau Solīds cilvēks, pieteicās pavadīt. Pavadīšana gluži vairs tik neveikla nebija, jo pie ekleriem Sigita bija izdzērusi glāzi vīna. Mājupceļā pastāstīja par savu labi audzināto kaķeni, bērnu sasniegumiem (gan dēls, gan meita skolā ir ar labiem rezultātiem mācībās, dēlam veicas trenniņos tenisā, bet meita apgūst 3 mūzikas instrumentu spēli). Sigita ieminējās arī, ka vēlētos, ka viņu ģimenei pievienotos arī kāds vīriešcilvēks, arī kā paraugs bērniem, bet noteikti tam būtu jābūt cienījamam kungam. No šitiem tekstiem DW-ivo iekšēji saviebās. Bērni viņam nekad nebija patikuši. Kāpēc gan nevarētu būt šarmanta, skaista un VIENTUĻA sieviete? Taču ārēji neizrādīja, jo, kā nekā, labāk tā, nekā nekā. Pie Sigitas mājas vārtiņiem viņi apstājās. Viņš saprata, ka kaut kas tā kā būtu jādara, ja vēl cer šo šarmanto, lai arī nepilnīgo būtni sastapt, tāpēc plati pasmaidīja un saņēmās pajautāt, vai viņu nepacienātu ar tēju. Sigitas attieksme pēkšņi izmainījās, viņa nedaudz sastostoties patieca, ka mājās atstājusi nelielu nekārtību, ka varbūt citreiz, naski ieslīdēja pa vārtiņiem un pazuda mājā. Aizejot mājās un ielogojoties portālā, redzēja vēstuli no Sigitas:

"Tu esi jauks cilvēks, bet mums nesaskan.

p.s. citreiz neēd spinātu pīrādziņus."

Un tad viņš saprata, ka ar vientuļajām mātēm nav ko krāmēties. Viņas ir nevīžīgas, iedomīgas, pašas nezin, ko grib, vai nu aptaukojušās vai kārnas. Un vispār, noteikti labākas ir sarkanmates, jo ar tādām vismaz nav nelāga pieredze (Sigita ir pieskaitāma gan pie blondīnēm, gan brunetēm).

____________________________________

Sigita toreiz aizgāja uz randiņu, jo pirms pāris dienām viņa vēl nezināja, ka tas viņai vairs nebūs aktuāli. Redzot DW-ivo bildes, viņai bija žēl vecpuisim randiņu atteikt, jo viņš tāds dikti skumjš izskatījās. Žēl tāda. Iepriekšējā dienā viņai jau bija ideālais randiņš, Vilis bija piezvanījis arī šodien. Viņa pat bija pastāstījusi, ka ir viens vecpuisis, kas gribējis satikties, viņai intereses neesot, bet Vilis smīnot iedrošināja, lai tak aiziet, būšot ar ko salīdzināt. Protams, randiņa gaita bija absolūti garlaicīga, labi, ka vismaz var glāzi vīna iemalkot, citād galīgi nelāgi būtu ap dūšu. Vīns nedaudz atraisīja un Sigita atcerējās par Vili, uzreiz kļuva vieglāk, jā, dzīve ir skaista, var taču arī pačivināt ar to garlaicīgo tipu. Bet, kad viņš ar saviem spinātainajiem zobiem uzprasījās uz tēju, tas uzreiz lika vīnam pagaist un atgrieza Sigitu pie apziņas, ka viņš ir absolūti svešs cilvēks, pasarg Dievs tādu laist savā mājā! Tāpēc, aizbildinoties ar nekārtību, Sigita nomuka, lai uzzvanītu Vilim un vienotos, kur nākamreiz varētu satikties.