Tāpat vien

Ineta dusmīgi nometa atslēgu saišķi uz priekšnama galdiņa un nopūtās. Ielūkojās spogulī. Pretī vērās skumju apēnotas acis un nedaudz nolaideni lūpu kaktiņi. Viņa pārbrauca ar plaukstu pār seju, un skatiens pārslīdēja krunciņām, kas nodevīgi iezīmēja viņas gadu skaitu. Jau 40 gadu...Bet nesen likās- tikko nopūstas 20 svecītes krēma tortē, un seja kā ziedošs dārzs, augums sprigans un tvirts, un vēlme dzīvot kā malks spirdzinoša šampanieša. Dzert aizgūtnēm, un slāpes nekad nerimsies. Dejot līdz rīta gaismai, dziedāt līdz aizsmakumam un valdzināt vīriešus līdz apnikumam. Kur tas viss palika? Eh, negribas domāt.

Un vēl tie riebīgie pircēji... Viņa, Ineta, jau nav vainīga, ka desa, nezinot savu derīguma termiņu, sasmakusi. Vai tāpēc pārdevējs jākar pie lielā zvana? Pretīgi..Visa diena sabojāta. Un tagad arī spogulis rāda savu īsto seju. Ne ko pielikt, ne atņemt. Phē!

Ineta nopūtās, iekāpusi mīkstās čībās, omulīgi iekārtojās televizora priekšā zvilnošā atpūtas krēslā. Izklaidīgi ar pirkstu galiem

pārskrēja pār pults taustiņiem. Skatiens apstājās pie ņirbošā ekrāna, kur gozējās kāda slavena pašmāju estrādes zvaigzne. Attēla lejas daļā kā sprinteri skrējienā parādījās un atkal zuda kārtējie iepazīšanās sludinājuma teksti. Kas tik tur nebija? Vēlas iepazīties šādi un tādi, nopietni un nenopietni, veci un jauni... Spēj tik izvēlēties!

Neviļus Inetas skatiens aizķērās aiz vārdiem: patīkams vīrietis dāvās sievietei neaizmirstamu nakti.. Sirds kaktiņā kas iekņudējās. Izklausījās gana neierasti pret iepriekš nodeldētajām un apnikušajām vārsmām. Sieviete steigšus paķēra rakstāmo un avīzes stūrītī uzšņāpa tikko redzēto numuru. Tā, darīts! Vai viņa piezvanīs? To Ineta vēl nezināja. Tad jau redzēs. Gana daudz atsaukusies dažādiem sludinājumiem, lai zinātu, ka vīrieši, kas reklamē sevi kā patīkamu sarunu biedru, bieži izrādās nošņurkuši vīreļi ar bojātiem zobiem, apšaubāmas tīrības biksēm un bez noteiktas nodarbošanās. Ir jau tādi redzēti! Phē! Ineta jau gana veltīgi izskraidījusies pa randiņiem, bet atkal un atkal atgriezusies savā vientuļnieces miteklī. Viena pati. Un punkts.

Jaunības draudziņi noenkurojušies miera ostās pie sievu siltajiem sāniem vai arī ,iekrituši alkohola dēmona velnišķīgajās skavās, pēc nopietniem rokas un sirds tīkotājiem neizskatījās.

Atmetusi ar roku neauglīgajām pārdomām, Ineta uzgrieza kārtējo „Ugunsgrēka” sēriju, lai iegrimtu citā pasaulē, daudz aizraujošākā un tīkamākā nekā nogurdinošais un smagais darbs aiz produktiem piekrautās letes.