Dienasgrāmatas (blogi)

Kad Antrai uznāca vājuma brīdis un sirdī gulēja smeldze kā rēna vakara krēsla, viņa vienmēr iedomājās vecāsmātes māju- senu, simtgadīgu guļbaļķu ēku ar melnu pirti centrālajā daļā un piekvēpušu virtuvi ar klona grīdu.

Lai cik dīvaini arī ... lasīt tālāk

Tu klusē, tik tavi pirksti, nemierīgi un silti, tikko jaušami glāsta manu muguru.

Mani jautājumi visbiežāk krīt kā dziļā akacī, tumšā un bezdibenīgā, nerodod atbildi. Tu atkal klusē, ļaujot man vērpt teiksmainas iztēles gleznas, kurām nav ... lasīt tālāk

Viņš sēdēja sava glaunā autiņa salonā un sauca Antru par meitenīti. Viņš izrādījās krietni vecāks nekā profilā bija norādīts. Nemitīgi smēķēja un stāstīja par savu bērnību. Jā, par to viņš stāstīja visvairāk. Par septiņu klašu izglītību, par ... lasīt tālāk

Vieglums

Viņš bija parādījies viņas dzīvē pilnīgi negaidot, kā meteorīts, pēkšņi, spilgti un strauji. Un Antra noticēja šīs debesu parādības iespējamībai, lai gan nekad par astronomiju nebija interesējusies. Cik nu skolā ... lasīt tālāk

Mīksts mopsis- pirmā doma, kas iešaujas Antras prātā, atverot spoži lakotā BMW durvis. Pie stūres sēdošais vīrietis pagriež galvu, bet it kā no sāniem paskatās sievietē. Salons aprīkots ... lasīt tālāk

Ineta dusmīgi nometa atslēgu saišķi uz priekšnama galdiņa un nopūtās. Ielūkojās spogulī. Pretī vērās skumju apēnotas acis un nedaudz nolaideni lūpu kaktiņi. Viņa pārbrauca ar plaukstu pār seju, un skatiens pārslīdēja krunciņām, kas nodevīgi ... lasīt tālāk

Kārlis Lindu sagaidīja pie vārtiņiem. Samiedzis saulē acis, raudzījās sievietes sejā un, atvēris durtiņas, aicināja dārzā.

Linda smaidot vērās puiša brūnajās acīs un juta, ka sirds iepukstas straujāk.

Viņi iegāja mājā. Kārlis ieveda ... lasīt tālāk