Turpinājums rakstam par daivingu (izrādās ieraksta apjoms ir ierobežots)

Industriālais daivings.

Patiesībā šis raksts nav gluži par viņiem. Jo viņiem tas ir darbs. Viņi ir jūras dzīļu Ravšani un Džamšuti, viņi ceļ ārā nogrimušus kuģus, viņi metina tilta balstus, viņi skrūvē kopā naftas platformas. Kamēr tu sēdi siltā ofisā un lasi šo visu, viņi vaiga sviedros pūlas zemūdens frontē. Viņu ikdiena ir cieti tērpi, apaļas ķiveres, šļūtenes, pa kurām elpojamo maisījumu padod no kuģa ūdens virspusē, viņu rokās ir tūkstošiem vērti instrumenti. Parasti viņiem arī ļoti labi maksā. Bet ne velti arī laiž pensijā 35-40 gadu vecumā. Lūk viņi ir mūsu Neredzamās Frontes īstie varoņi !

Kā īpašs industriālā daivinga paveids būtu jāpiemin hazmats - niršana visādos nedraudzīgos šķidrumos - naftas rezervuāros, fekāliju tvertnēs vai ķīmisko atkritumu novietnēs. Kā sevišķi bīstams darbs folklorā ir pieminēta niršana cūku fermas fekāliju tvertnē, kurā bija samestas šprices, ar kurām cūkām ievadīja augšanas hormonus ... bet kādam ir jādara arī tas ... visi nevar sēdēt ofisos baltos kreklos ...

Šeit viņu pieminēšana nav īsti pareiza, jo atšķirībā no visiem pārējiem viņi to dara par naudu. Nereti gan to naudu, ko nopelnījuši šādā sūrā un grūtā veidā, ar vieglu roku iztērē, lai pāris reizes gadā ienirtu pie skaistām zivtiņām siltajos Sarkanās jūras ūdeņos ...

Daiveri ar rebrīzeriem.

Būtībā sociāli tuvi tehnodaiveriem. Tikai atšķirībā no tehnodaiveriem, šiem nepatīk pūst burbuļus. Viņi grib bez burbuļiem ! Lai nebūtu jāpūš burbuļi, viņi iegādājas ļoti dārgus čemodānus, ko kabina uz muguras balonu vietā. Šajos čemodānos laimīgie rebrīzera īpašnieki ber iekšā burvju pulveri, kas no sliktā gaisa atkal taisa labo. Patiesībā, ja nirst daudz un dziļi, tam visam kaut kāda jēga ir. Jo kamēr īstens tehnodaiveris vienā daivā izelpo dārgu hēliju par vairākiem simtiem dolāru, tikmēr rebrīzera īpašnieks būtiski ieekonomē. Tikai diemžēl tas čemodāns, kas viņiem ir uz muguras, nereti ir diezgan sarežģīts un ar visādiem tranzistoriem un mikroshēmām piebāzts. Bet mikroshēmas, kā zināms ražo Ķīnā un tās mēdz sabojāties. Parasti - visvajadzīgākajā brīdī. Un tad nu jau ne tik laimīgais rebrīzera īpašnieks plāta muti un nevar saprast, kāpēc gaiss vairs nav tik garšīgs, kā bija sākumā. Bet ja gaiss paliek pavisam negaršīgs, tad rebrīzera īpašnieks kļūst bēdīgi slavens, bet rebrīzera kompjūtera displejā parādās uzraksts "Paliec sveiks, mans bijušais saimniek !", kas pēc pāris nedēlām pārvēršas uzrakstā "Esi sveicināts, mans jaunais saimniek !". Nu bet par visu, kā zināms, ir jāmaksā un siers bez maksas tiek tikai otrajai pelei ... Vēl viens labums no rebrīzera ir zemūdens fotogrāfiem, jo kā zināms, zivīm tie burbuļi ļoti nepatīk un viņas nereti atsakās pozēt tādam burbuļojošam daiverim, tāpēc arī iesācējiem fotogrāfiem visās bildēs ir redzama zivs pēcpuse ....

Vēl rebrīzerus ir iecienījuši visādi zemūdens bandīti, kuriem patīk pa kluso piepeldēt pie ienaidnieka kuģiem un skrūvēt tur klāt visādus pulksteņa mehānismus. Nu viņus var saprast, jo kuģa īpašnieks, savukārt, ieraugot pie sava karakuģa borta aizdomīgus burbuļus, labprāt nomētā huligānu ar granātām ...

Freedaivings.

Skopuļi ! Vienkārši skopuļi !

Citu vārdu man nav, lai viņus raksturotu !

Nu kā lai nosauc cilvēku, kas grib nirt, bet tai pašā laikā taupa uz visu, uz ko tik var taupīt ?!

Viņi nepērk balonus un regulatorus, viņi skraida pa veikaliem, lai atrastu vismazāko masku, viņi taupa uz pleznām un divu vietā pērk tikai vienu ! Iedomājieties, hidrotērpus viņi pērk divus izmērus mazākus, nekā vajadzētu ! Tiesa gan vēlāk viņiem nākas tērēties ziepēm, lai tajos hidrotērpos ielīstu iekšā, jo citādi tas nav iespējams.

Pat uz gaisu ekonomē un to neelpo, iztiek ar to, ko virspusē ieelpojuši !

Un taupa viņi ne tikai zem ūdens, arī virs ūdens taupa ! Taupa uz alkoholu, taupa uz cigaretēm, taupa pat uz kārtīgu rijamo !

Vienīgais, uz ko viņi neekonomē - tas ir uz samaksu savam instruktoram, kurš viņus māca, kā ekonomēt uz visu pārējo !

Patiesības vārdā gan jāatzīmē, ka savā taupībā viņi ir sasnieguši visai augstu līmeni, Piemēram labākie freedaiveri ir iemācījušies gaisu taupīt līdz pat astoņām minūtēm un vienu ietaupīto gaisu ienirt līdz 100 metru dziļumam. Protams, tas savukārt provocē skaudību īstajos daiveros, kam tādam mērķim ir vajadzīgi 3-4 baloni. Tāpēc arī freedaiveri ar īstajiem daiveriem ne pārāk labi satiek.

Zemūdens mednieki.

Tuvi freedaiveru radinieki. Jo arī nirst bez baloniem un regulatoriem. Tos, kas dodas zem ūdens medīt ar baloniem un regulatoriem, vairumā valstu uzskata par maluzvejniekiem. Zemūdens mednieki zem ūdens dodas pavisam merkantilu mērķu vadīti - lai ar asu harpūnu medītu visu, kas kustās. Reizēm arī citus daiverus.

Zem ūdens izceļas ar to, ka parasti tērpjas neuzkrītošos tērpos, velk ļoti garas pleznas un mazas maskas, caur kurām asinskāri zib acis, kas lūkojas, kam tik iešaut.

Pārējiem daiveriem ļoti ieteicams uzmanīties no tādiem. Jo šie mēdz vispirms šaut pa to, kas kustās un tikai pēc tam tēlo izbrīnu, ka zivij bija balons un pleznas. Tāpēc ja gadās nirt vienā kompānijā ar tādiem, tad parasti pirms niršanas viņus rūpīgi noinstruē, lai nešauj pa dzeltenajām pleznām. Arī pa zilajām nevajag.

Virs ūdens uzvedās līdzīgi makšķerniekiem. Arī mēdz pārspīlēt nomedīto zivju garumu un svaru par vismaz 180 procentiem.

Kiberdaiveri.

Viena no plašākajām daiveru populācijām. Pēdējo reizi nira pirms gadiem pieciem, bet krīzei sākoties balonu un pleznas ieķīlāja lombardā. Da i ģimenes budžets vairs nevilka, kā "treknajos gados" uz to, lai četras reizes gadā dotos nirt uz siltām jūrām. Parasti šādam daiverim ir OWD vai AOWD līmeņa sertifikāts, bet nirt viņš sataisās labi ja reizi gadā - Slokas karjerā. Toties aktīvi nirst visos iespējamajos daivinga forumos. Tur viņus var pazīt pēc tekstiem "Kad es biju Ēģiptē, es izniru Arku ar vienu balonu - un nekas !" vai arī "PADI - tas ir mēsls, visi īstie daiveri nirst pēc Fen-šui metodes !"

Zemūdens huligāni, "špitcnaži" un citi.

Arī šiem, tāpat kā industriālajiem daiveriem niršana ir darbs. Un pat vairāk - viņi ar zvērestu ir zvērējuši gremdēt ienaidnieka kuģus, spridzināt tiltus un veikt visādus citādus huligānisma aktus. Viņu populārākie darbarīki ir dārgi rebrīzeri, lai ienaidnieks nepamanītu viņu burbuļus, bumbas ar pulksteņa mehānismu, speciālas zemūdens pistoles un citi Džeimsa Bonda cienīgi aksesuāri. Savu darbu viņi īpaši nereklamē, bet nirst viņi parasti ļoti labi. Daži ir specializējušies uz visādu interesantu lietiņu atmīnēšanu, ar kurām ir pārpildīta mūsu jūra. Lai vilktu no jūras dzīlēm laukā ragainās mīnas, viņi izmanto speciālu aprīkojumu, kas taisīts tikai no nemetāliskiem materiāliem. Tāpat viņi nodarbojas ar īpaši svarīgu vietu apsardzi zem ūdens.

Un vēl - par sievietēm ...

Vai par seksīgu var uzskatīt hidrotērpā iespīlētu, ar baloniem apkarinātu būtni un plīsušu asinsvadu rotu ap acīm ? Diez vai, ja vien jūs neesat galīgākais maniaks un fetišists.

Kā viņas nokļūst līdz daivingam - tas ir liels noslēpums. Kā jau viss, kas saistīts ar sievietēm. Viens no viedokļiem - lai pievērstu vīriešu uzmanību. Jo kā zināms, ar daivingu nodarbojas samērā pārtikuši pilsoņi, tāpēc iespēja sašņorēt kādu sakarīgu bikšaini , dodoties nedēļu ilgā safari ir daudz augstāka, kā Āgenskalna tirgū. Bet nu tālāk jau - kā sanāks !

Tomēr patiesības labad jāatzīst, ka tās, kuras ir sastaptas zem ūdens, ne vienmēr var sūdzēties par vīriešu uzmanības trūkumu. Nereti ir redzēti arī visai izcili eksemplāri. Pazīstu pat dažas, kas zem ūdens neatpaliek no vīriešiem. Tāpat pazīstu vairākas labas instruktores, kas māca citus nirt.

Protams, ir jau arī tādas, kas ir gatavas piemaksāt, lai viņām balonos iepilda gaisu ar zemeņu vai ķiršu aromātu, bet tādu nav daudz.

P.S. Par pamatu šim rakstam ir ņemts rakstītais lurkmore.to , to brīvi tulkojot un attiecīgi pārstādājot mūsu apstākļiem.