![]() | |||
|
Iepazīsties
390 lietotāji on-line
83 jubilāri
Populārākie
Iztaujāšanas centrs
Vakara plāns
Skaties
Foto albumi
Foto vērtēšana
Lasi un piedalies
Pieredzes apmaiņa
Interešu grupas
Dienasgrāmatas
Dzejoļi - dzīvā dzeja
Noderīgi
Sapņu tulks
Filmas, kino
Apsveikumi
Par oHo.lv
Palīdzība
Atsauksmes
Reģistrētiem lietotājiem
Reģistrēties
Aizmirsu paroli!
|
Dienasgrāmatas (blogi)
Noodles: Kopumā jau neir gauži, teikšu pat, ka patika - un tomēr mazs jautājums:
Kāpēc "ragainajām mīnām" vajadzīgs nemetālisks aprīkojums? Ja pa to "agu" uzsitīs ar gumijas āmuru, nekas nebūs? Un - vai pie "neragainajām" jebšu grunts mīnām var nirt ar bleķa baloniem? #1 2013-12-06 16:37 Maverick: Neesmu speciālists, bet cik zinu, daudzas mīnas detonē, kad "sajūt" tuvumā kuģa metālu un tā magnētisko lauku. Attiecīgi - arī daiveris ar metāla balonu var izrādīties pietiekams iemesls, lai tā manta uzietu gaisā :)
Bet "klasiskās" "ragainās" mīnas manuprāt bija t.s. - "kontaktĀ - t.b. - detonē no pieskaršanās. #2 2013-12-06 16:42 Noodles: Nu lūk... ragainās mīnas ir kontaktmīnas, kas detonē tikai un vienīgi no trieciena. savulaik tās izlika un noenkuroja vajadzīgās vietās, un enkurs un trose tās turēja arī vajadzīgajā dziļumā. Pati mīna bija ar "+"peldpēju. Ar laiku izrūsēja un nogrima. Apdraud (i to nosacīti) tikai zvejniekus, kas zvejo ar grunts trali. Vai kādu zinātkāro (a kas lācītim vēderā?) - pēc lielāka pūtiena, teiksim, Irbes š. rajonā.
Savukārt grunts mīnas, kuras sāka lietot jau pēc ragainajām, apm.1940.g., darbojas pēc magnētiskā vai akustiskā principa,kā arī abu kombinācijās. Šīm mīnām var būt arī skaitītājs, un to var ieprogrammēt sprāgt, teiksim, nevis uz pirmo kairinājumu (kuģi), bet kādu padsmito... Apmēram, kā ar AIDS. :) Nu, un vēl pretsapieru aņķini tur mēdz būt iekšā... Tāpēc tās neatmīnē, bet sper gaisā, kur nu atrod. Ja nu par tādām lietām vispār runāt, tad tikai zinot, par ko tieši ir runa. #3 2013-12-06 16:52 Maverick: Zinu vietu, kur tepat netālu guļ kādi pāris simti magnetoakustisko mīnu :D
Korpusi sen sarūsējuši, bet zinātāji stāsta, ka vāciešu ražotie detonatori rūpīgi saeļļoti un darba kārtībā :D #4 2013-12-06 16:54 Noodles: Jāsaka, daiverim tās nebūs pārāk bīstamas, jo reaģē uz stipri nopietnākiem magnētiskajiem laukiem, kā varētu panest.. :D
Visbīstamākās tieši nirējam, manuprāt, ir vecās, ragainās 08/15 tipa un līdzīgās mīnas. Katra raga iekšpusē ir stikla ampula ar detonējošo sastāvu, un tā ir pilnā kaujas gatavībā, lai arī korpusā 50/50 vairs nekādu sprāgstvielu nav - tur tolaik plaši lietoja šimozi (pikrīnskābi) un tā jau sen ir pārgājusi jūras ūdens sastāvā... Bet arī ar vienu ampulu pilnīgi pietiks... Vācu detonatori (un ne tikai) tiešām ir kā jauni, pat pēc gulēšanas jūrā. Reiz atradu (pie Lielupes bākas) izskalotu aviācijas torpēdu. Kad atbrauca sapieri, varēju arī papētīt tuvāk (sprāgstvielu praktiski nebija, pāris kg. neskaitās, detonatora arī nē - nepilnīga detonācija, varbūt brāķis). Visi bronzas un nerūsošā tērauda ventiļi, aņķini un ritenīši griezās, ka nemetas! Vot i štukoju, kādai jābūt bronzai, lai ūdenī ideāli saglabātos 70 gadus? #5 2013-12-06 17:07 Maverick: Es domāju, ka kuģis 50 metru attālumā rada apmēram līdzīgu magnētisko lauku, kā daiveris, kurš atrodas cieši blakām :) Neaizmirsti, ka magnētiskais spēks krītās proporcionāli attālumam :)
Esmu redzējis stikla pudeles, hermētiskas kolbas (piemēram kvēlspuldzes), kas jūrā ir pavadījušas apaļus simts gadus. Nez pa kurieni, bet kolbā iekšā bija ūdens, kaut gan ārēju defektu nebija. Jebkurš metāla priekšmets jūras ūdenī var korodēt un apaugt. Ja vēl pret koroziju daži metāli ir noturīgi (piemēram varš, bronza), tad ar gliemežiem apaug viss. Izņēmums varētu būt - ja priekšmets ir biezā solidola kārtā, kas atgrūž ūdeni. Par detonatoriem - dzirdēju, ka tieši tā viņi esot saglabājušies. #7 2013-12-06 18:07
Pārējos 8 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji. Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji. |