Virtuālā vide, attiecības- nosodāmi vai atbalstāmi? 2.d

Īstajā dzīvē tu neapzināti radi uzticamību, savukārt virtuālā vide ir anonīma, kas rada iespēju atstāt jebkādu iespaidu, kas atkarīgs tikai no personas prasmēm un fantāzijas, nekur nav garants, ka kāds nespēlē teātri un neuzjautrinās.

Šīm pasaulēm ir arī saskares punkti, jo tomēr primārā ir reālā dzīve un virtuālā pasaule nav atsevišķi pastāvoša sistēma, tā ir daļa mūsu ikdienas un mēs paši izvēlamies , cik lielā mērā vēlamies tajā piedalīties. Ja virtuālā pasaule būtu tik nicināma, tad tai nebūtu tik daudz piekritēju. Cilvēks ir pieradis ticēt tam, ko redz, un šī mūslaiku radītā vide ir viena no netveramajām parādībām- kas ir internets un kas ir mana personība tajā? Bija laiks, kad brīnījās par elektrību, jo tā arī nav redzama, bet šobrīd nebūtu iedomājama dzīve bez tās. Apšaubīt to, ko paši esam radījuši ir mazliet neloģiski. Mēs neprotam apieties ar instrumentiem, ko paši sev radījām. Bet ne par to stāsts- ko tad mēs patiesībā sagaidām no vides, kurā paši esam noteicēji?

Attiecības mēdz būt dažādas- darba attiecības, platoniskas attiecības, uzticības attiecības, mīlestības. Visu attiecību sākums ir komunikācija, kuras laikā mēs iepazīstam otru personu attiecīgajā kontekstā. Ja mēs vēlamies atstāt labu iespaidu uz darba devēju, mēs pūlamies labi pildīt savus pienākumus, tāpat mēs arī cenšamies , lai atstātu iespaidu uz mīļoto cilvēku, jo tieši pēc mūsu uzvedībs un darbiem viņš būs spējīgs iepazīt mūsu personību. izriet, ka komunikācija nav tikai saruna- komunikācija ir visa mūsu rīcība attiecībā pret otru cilvēku. Sarunas ir tikai neliels rīks, kā mēs sevi izpaužam. Izravējot mammas zemeņu dobes mēs viņai pierādām, ka rūpējamies, palīdzam un pildam bērna pienākumu, bet sarunās iespējams izteikt pārdomas, pārdzīvojumus, secinājumus. [..]