Pasaules gala atskaņas

Piektdien, 21. decembrī.

Pasaules gals atkal laikam būs aizslīdējis gar degunu. Zinātāji saka, ka tas esot dziļā sniega un mūsu valdības kārtējās neizdarības dēļ. Var jau būt, tikai daudzi tagad nezina, kur likt tos sapirkto putraimu un sāls kilogramus. Es par to diži nebēdāju, jo, lūk, tos putraimus var pasautēt pusmīkstus, no sagādātajiem krājumiem nedaudz piešaut klāt eļļu vai cūku taukus un izlikt barotavā. Un mani putniņi to pasaules galu atcerēsies dziļā pateicībā vēl ilgi ilgi. Tas pats ar sāli. Lūk, lievenīša kāpnes apsalušas un kļuvušas nejauki slidenas, bet savas muguras dēļ es tās notīrīt nevaru. Bet kas man liedz tur pakaisīt sāli?! Apzinīgāki cilvēki gan saka, ka sāls saēdīšot tos pakāpienus, bet, mīļie cilvēki! Mūsu māja pēc dažiem gadiem svinēs savu 200 gadu jubileju un šajā laikā cik reizes tā ir degusi (tfu-tfu!), cik reizes tā ir pārbūvēta un cik reizes ir labotas trepītes! Vai tad tiešām pat pasaules galam par godu nevar atļauties arī kaut ko drastiskāku?!

Uz barotavu ir atlaidies Dižraibais dzenis un, velns tāds, nevis knābā putraimus, bet gan kaļ mājas sienu. Vai tiešam viņš nolēmis to māju nojaukt saviem spēkiem, reiz jau pasaules gals aizgājis gar degunu? Es tikai pasmaidu, piemetu krāsnī pāris pagales malkas, baudu siltumu un jūtos laimīgs.