Dienasgrāmatas (blogi)

pidulis, 17-10-2012 09:04		2 21
Mellā Kolka Par pašu Kolku gandrīz vai nav ko teikt. Katrs, ka šeit bijis, sapratīs, ka šis šaurais, straujais un dziļais upes līkums ir kā robežvārti platajai, seklajai, krāčainajai un salām bagātajai Ventai, kura, no rumbas nolēkusi, vēl tā īsti negrib rimties. Katru pavasari palu laikā upe neatlaidīgi grauž un grauž augsto un mālaino krastu, pie viena jau ne reizi vien ir izskalojusi pat asfaltēto ceļu. Bet vai tas ir kāds būtisks ļaunums, es pat neņemos teikt, jo galu galā daba zin, ko dara. Pa pašu kraujas maliņu vijas gājēju taka, ik pēc brīža pavērdama arvien jaunus skatus, citu par citu krāšņākus. Tālāk, vismaz pašlaik, iet it kā nav nozīmes, jo mani limitē laiks un pie viena jāatzīmē, ka aiz tāda ne visai mīlīga zirgu iejādes laukuma sākas jau cita vēsturiska teritorija –vieta, no kurienes vecā pilsēta savā laikā tika pārcelta uz pašreizējā pilsētas dārza teritoriju. Bet tas jau ir cits stāsts, pilns ar skumjām atmiņām par Aivaru. Kādu citu reizi, kad būs vairāk laika, es varbūt vēl šo ceļu iziešu ar mērķi sasniegt Paduri un Ventas sarkanās klintis

Komentāri

sarma7: Varēji jau pastāstīt arī par veco pilskalnu, zviedriem utt., Aivaram lai vieglas smiltis...

2012-10-17 10:15

pidulis: Vecais pilskalns, zviedri un vēl šis tas cits ir jau viela citām pārdomām un citiem piedzīvojumiem. Šoreiz man tikai gribējās pasvītrot Ventas skaistumu zelta rudenī.

2012-10-17 11:13

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Dienasgrāmatas (blogi)

Mellā Kolka