|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| daarznieks_1955, 29-08-2012 11:50 |
|
53 |
Rudenī.Vakar.
Es staigāju pa dārzu un pētu ābeles. Negatavojas šogad āboli, nesteidzas. Varbūt būs garš rudens? Zālē guļ rudens svītrainas, paceļu. Ciets. Brauc mašīna pa ielu. Paskatos un skatienu piesaista gaišu, baltu ābolu pilna dzidrā ābele. Kaimiņu. Padomāju, pieeju pie žoga un hop, esmu otrā pusē. Pilna zāle. Iekožos vienā, labs. Noklaudz durvis un es paskatos uz to pusi. Kā tad, Dzidriņa nav darbā un nāk šurp.
-Sveika!-es pasteidzos.
-Sveiks, sveiks, fenderē manus ābolus?-viņa.
-Drusku, sauksi policiju?-es smejos.
-Nezinu, bet sveikā arī nepalaidīšu.-
-Ko tad gribēsi?-
- Netēlo, ka nezini. Brūklenēs. Tev tad iedošu pāris spainīšus ābolu.-
-Ok- es piekrītu darījumam.
Es eju pēc atslēgām, viņa pēc trauka. Braucam. Nav pārāk tālu. Mežā priekšā jau viens autiņš. Paripinu vēl drusku tālāk. Ir. Daudz, kā piebērts sarkaniem ķekariem. Dzidriņa metās zemē, lasīt. Es vēl brīdi paskatos, man nepatīk ogas lasīt. Tad tomēr sameklēju bagažniekā kombainu un spaineli. Laižu ķemmi cauri mētrām. Nav nemaz tik traki.Grābjas ātri, bet visāda draza klāt. Pametu laukā lapas un skujas. Pēc laiciņa spainītis pilns. Dzidriņas lielais tikai pusē. Ogas man jau apnikušas un eju pastaigāt. Ezerā, starp sapūstajām lapām un niedrēm, peld bariņš pīļu. Pataustu ūdeni, tīri pasilts liekas. Izpeldēšos kamēr vēl nesalst. Sametu drēbes uz akmens un brienu iekšā. Tagad gan vairs neliekas silts. Sakožu zobus un laižos peldus. Tīri nekas liekas. Vēlāk stāvu malā un skatos gaisā. Lieli, balti rudens mākoņi debess zilumā.Vēl viens rudens.
Esmu ticis pie brūklenēm un arī pāris lielie, sarkanie plastmasas spaiņi pilni ar āboliem. Vakarā, kopā ar kundzi, sēžam virtuvē un mizojam ābolus. Es domās jau lieku ievārījumu uz lielajām pankūkām. Labi ir rudenī.
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
