Decembrī.

15.decembris.

Dēls iekāpa sestajā autobusā un es paliku viens. Sīkie vieni paši mājās, katrs gan pie sava datora, bet īsti pareizi tas nav, bet man nekas nenotiks, ja viens pagaidīšu savu autobusu. Snieg, putenis griežas, es pagriežu muguru vērpetēm. Un kārtējo reizi nodomāju, ka vecā pieturas vieta bija labāka, tagadējais modernais siets neaiztur ne lietu, ne vēju. Paliek auksts, pamīņājos. Ar to ir par maz. Paskatos uz kafejnīcas pusi un eju turp. Uzkarinu jaku un apsēžos pie letes. Jauno skuķi jau pazīstu, viņa laikam atceras arī mani un tā ātri tieku pie pilnas glāzes. Tas man negaršo, petroleja gatavā, bet jau no pirmā malka sajūtu siltumu vēderā. Derēs.

- Vai petrolejai tagad mainīts nosaukums?-es pavaicāju meitenei aiz letes Viņa aizdomīgi nopēta mani, bet es smejos. Tātad neesmu uz kašķi. Viņa arī iesmejas. Un pagroza Skotu viskija pudeli un noliek vietā. Lēnam sildos. Te no blakus aiztelpas iznāk vēl viena sieviete. Uzmetu skatienu, čirka. Īsi , ādas svārciņi, pliks, iekritis vēders zem pabalējuša topiņa. Man nepatīk. Čirka ieliek atskaņotājā disku. Te vienmēr atskaņo mūziku no kurās man ausis sāp, klikšs, blaknšs un kādi rējieni krievu valodā. Bet šoreiz gaisā izskan it kā pazīstama melodija. Cenšos atcerēties kad pēdējo reizi to klausījos un pie reizes brīnos, kur cēlusies 70 gadu mūzika. Tā tur uzlikta speciāli man. Tādu jau klausās tikai tik veci kraķi kā es. Čirka pagrozās un nāk man klāt, uzrāpjas uz otra sēdamā un nopēta mani kārtīgi. Es mierīgi dzeru un neliekos zinis

-Tu dejot proti?-viņa man pajautā.

Es tikai pamāju ar galvu. Čirka satver manu roku un velk uz tukšo placīti starp galdiņiem. Es eju arī. Rokas apvijās ap manu kaklu un sieviete piespiežas. No pirmās kustības skaidrs, ka vāverēnam nav ne jēgas, ko nozīmē dejot. Viņas pakausis ir tepat un es redzu ataugušas matu saknes citā krāsā. No pašas sievietes nāk tabakas smaka. Viņa gaida, ka es kā reaģēšu uz viņas tuvumu. Es neko nedaru un viņas kakls man neliekas pievilcīgs. Viņa to saprot pa savam.

-Tu esi impotents.-viņa skaidri noprasa.

Es iesmejos un papurinu galvu, bet pats pieliecos pie viņas auss ar bižutērijas riņķīti tajā un saku

-Tu esi smuka, meitenīt.-

-Tev nav nauda-čirka secina.

-Par velti es nedodu.-

-Nauda man ir, bet kādēļ tu domā, ka es gribu?-es tiešām, pilnīgi reāli brīnos.

-Tev vecene mājās.-

-Mana meitenīte mājās ir smuka līdz sirmam vecumam.-es smejoties saku.

-Dulss!- čirka nosaka un palaiž mani vaļā.

Balsī vilšanās un arī drusku izbrīns. Tālāko par stulbiem večiem, es vairs neklausos, mūzika beidz spēlēt. Bet noplukušais vāverēns tiešām nestāv ne tuvumā manai šķelmīgajai un graciozajai kundzei. Es izdzeru glāzīti līdz galam un paņēmis jaku, eju laukā. Līdz autobusam 10 minūtes.