Zirneklis

24.maijā, 2012. gadā.

Šis mans gājiens pēc gaiļpiešiem nebeidzās tikai ar skumjām pārdomām vien. Kā jau tiku minējis, gaiļpiešus saplūcu labi daudz, lai pietiek visiem - gan radiem, gan draugiem. Mājās uzklāju uz galda avīzi un tur sabēru tos ziediņus, bet te pēkšņi skatos, ka viens ziediņš sakustas un tad sāk virzīties uz galda malu. Neticēju pats savām acīm! Kad labi ieskatījos, izrādījās, ka tas ir tāds maziņš zirneklītis , gan pēc lieluma, gan pēc krāsas nu taisni tāds, kā gaiļpieša ziediņš. Gribēju viņu uzfočēt, bet šis negrib pozēt ne par ko. Nu reiz jau tā, paņēmu viņu un ielaidu logā starp stikliem, lai dzīvo un nomierinās, un pie viena tur ielaidu arī vienu nelielu mušu. Un lai viss būtu likumīgi, iedevu viņam pat vārdu. Un tā man tagad mājās ir jauns iemītnieks: Aivara vārdā nosauktais Gaiļpiešu zirneklis.