|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| snamlet, 05-10-2011 00:29 |
|
12 78 |
Stiprais sievietes maigums...klusais vīrieša spēks....04.10.2011
Sen šeit neesmu neko ierakstījusi...vasara ir bijusi pilna ar notikumiem, par kuriem laiks ir tagad padomāt. Šodien rakstīt pamudināja divi it kā sīki lielās dzīves momenti....
Pagājušā nedēļā nejauši satiku vienu bijušo kolēģi un viņa uzaicināja pie sevis uz kafijas tasi. Lai gan nekādas draudzenes nebijām, attiecības mums bija labas un sen nebijām tikušās. Sarunājoties un dzerot kafiju, man gandrīz visu laiku viebās deguns, nāsis kņudināja, līdz sapratu, ka virtuvē ir kāda īpatnēja smaka. Nenocietos un pajautāju, kas tas ir? Tad Ilze, tā nevērīgi pateica, lai neuztraucos, jo laikam smird atkritumu spainis, ka vīrs drīz atnāks un iznesīs. Lielu aci paskatījos viņā un gribēju jau teikt, ka, kad iesim ārā, varam paņemt līdz un iznesīsim. Nepaguvu neko pateikt, jo tālāk bija jānoklausās dusmu vārdi par slinko un neattapīgo vīru, kurš neko mājās viņai negrib palīdzet, tikai strādā un strādā, no darba nāk vēlu mājās, paskatās TV un iet gulēt, bieži vien pat neparunājoties ar viņu, ka starp viņiem vairs nav tā mīļuma un siltuma kas bija, pat sekss ir ļoti reti. Kamēr nāca tie vārdu plūdi, skatījos uz viņu, klausījos un domāju pie sevis: kāda gan tev palīdzība vajadzīga, ja strādā tikai pusi dienas, ik pārdienas ej uz salonu (ko gan tur tik bieži var darīt?), tā vietā lai aizietu uz sporta zāli... kaķa, suņa mājās nav... bērni lieli un ir savas dzīves un tad jāgaida vīrs, lai iznes atkritumus? Ja jau smird, tad stāv varbūt vairākas dienas? Attapos tik pajautāt, kāpēc tu pati neiznes? Vīrs varbūt patiesi ir noguris strādājot divos darbos...tālāk nemaz negribējās klausīties un pārgāja jebkāda vēlēšanās vēl kādreiz viņu apciemot. Muļķīgi, bet pēc tā visa likās, ka arī kafijai bij kāda piegarša. Braucot mājās, tikai padomāju, ka starp abiem nav ne saskaņas, ne sapratnes, nerunājot jau par jūtu izpausmēm un cik ilgi būs vēl kopā? Vai tiešām Ilze nesaprot, uz kuru pusi viņa savu dzīvi velk, tā izturoties pret vīru un sevi? Tik sapratu, ka šeit mani būtu lieki...Dzīvoklis ir skaisti iekārtots pēc remonta un ārēji viss it kā ir kārtībā, bet ieksēji? Dusmas, nievas, skarbums....un beigās sadusmojos pati uz sevi, kas vilka iet pie viņas ciemos? tikai sabojāju savu noskaņojumu....
Tā jau tas apciemojums būtu piemirsies, ja nejauši par to neatgādinātu mani kamiņi, jauks vecāks pāris ap 75-80 gadiem. Vasarā viņus reti satiku. Vienmēr viņi bija tādi kārtīgi un smaidīgi un tādus viņus arī vakar ieraudzīju kāpjot pa trepēm lejā un turoties vienam pie otra. Mazliet parunājāmies un es, slēdzot savas durvis, ar vienu aci ievēroju, ka, atverot ārdurvis, vīram rokās ir liels atkritumu maiss. Viņi izgāja un redzēju, ka sieva paņēma maisa otru pusi un tā viņi abi nesa šo maisu uz lielo miskasti. Tas bija tik amizanti, ka sāku smaidīt! un pēkšņi atcerējos citu, smirdīgo Ilzes maisu...tik padomāju un noskurinājos...kāda sakarība? Bet garastāvoklis noplaka un ejot aizdomājos...Savus kaimiņus pazīstu vairāk kā 40 gadus, bet nekad neesmu dzirdējusi no viņiem asus, nevērīgus vārdus ne vienam par otru, ne par kādu citu. Mēs, meitenes, jaunībā sajūsminājāmies par vīra galantumu, šarmu...Atceros arī ar kādu pacietību, uzmanību, maigumu viņa ārstēja vīru pēc diviem nelaimes gadījumiem, kad bija savainotas viņa kājas. Vīrs šad tad dusmojās, kad viņa pieturēja viņa muguru, kāpjot pa kāpnēm lejā...Tagad viņam palīdz iet kruķi, bet katru rītu, vīrs, pirms kāpt mašīnā, sūta sievai augšā gaisa buču! Vienreiz sarunā viņš man pateica, ka pārciest nelaimes viņam ir palīdzējusi sievas pacietība un maigums...Cik daudz spēka un stipruma ir sievietes maigumā, kad maigiem pirkstiem pārsien brūci vai vienkārši otram noglāsti vaigu? un kāds milzu spēks ir vīrieša rokām, kad klusi un maigi tās apņem sievietes plecus! Stiprais sievietes maigums...klusais vīrieša spēks....tā pat mīlējoties var nodejot valsi....
Tikai....kur Ilze to pazaudēja? kāpēc ikdienā to redzu tik maz? Vai tas ir pazudis? Tā mūsos vairs nav? Kāpēc baidāmies to izrādīt? Tas taču sniedz tik daudz prieka, spēka un mīlestības.,..tad arī bērni iemācītos īsti mīlēt, jo pēdējā laikā tik daudz ir jādzird vārdu par laimes trūkumu un depresiju....jā...divi atkritumu maisi....ko tik tie nelika man padomāt... |
ponytail: Bet dzīvē viss ir savādāk. Nekad neredzēsi to, kas notiek aiz sienām. Un var jau būt tā, ka tie, kam smirdīgi atkritumu maisi redzami, ir savstarpēji laimīgāki un piepildītāki nekā tie, kuriem maisi vienmēr laikā iznesti, un saskaņa kaimiņus priecē. Ne vienmēr būtiskais ir acīm saredzams.:) Mēs nezinām, kas notiek citu cilvēku dvēselēs un prātos. Bieži vien - pat ļoti, ļoti tuvu cilvēku.:) #1 2011-10-05 00:54
snamlet: Jā, dzīvē viss kas notiek...mēs šad tad neizprotam arī paši sevi. Tikai diez vai es nosaukšu par laimīgu Ilzes ģimenes dzīvi, ja sarunā nejauši izteicās, ka viņai esot mīļākais....bet vīrs esot nūģis. Tā ir laimīga ģimene? Bet vecīšu pāri redzu n-tos gadus un jūtas nevar tā nospēlēt....nekad neviens nav ideāls. #2 2011-10-05 01:20
ponytail: Viegli ir izteikt spriedumus par citu dzīvi. Vienalga - pozitīvus vai negatīvus. Bet nekad neviens no malas nebūs zinātājs, kā un cik ir patiesībā. Tā vienkārši ir.:) #3 2011-10-05 01:29
snamlet: Necenšos nosodīt vai izteikt spriedumus par citu dzīvi. Nosodīt ir ļoti vienkārši. Tikai padomāju, kas man būtu jāņem vērā savā dzīvē. Šie mazie notikumi liek padomāt, kādi mēs esam, kāda esmu es pati, kā rīkotos es....nu nenosauktu sev tuvo vīrieti par nūģi vai kādā citā vārdā vai būt ar mīļāko, kad viņš ir tepat blakus. #4 2011-10-05 01:47
ponytail: Kāpēc es nekad neesmu sviedusi savam vīrietim sejā briljantu, ko viņš man ir dāvinājis? Ļoti vienkāršs iemesls - mans vīrietis nav varējis atļauties man dāvināt briljantus.:) #5 2011-10-05 01:53
mieru_tikai_mieru: njā, es arī reizēm aizdomājos - kāpēc pamanu tieši TOS sīkumus no citu dzīves? Varbūt tāpēc, ka tieši šie sīkumi attiecas uz mani? Kāpēc es pamanu, kā kaimiņiene "dresē" savu vīru, bet citiem tas šķiet saticīgs paraugpāris? Kāpēc mani besī viena otra kolēģa nevērība pret uzņēmuma īpašumu, bet visiem citiem tas šķiet normāli? Kāpēc man krīt acīs kāds jauniešu pāris, kur puisis meitenei seko pa pēdām kā šunelis, un kāpēc es jau pie apvāršņa saskatu šo attiecību tuvojošos krīzi?
Ja reiz es pamanu, tātad - tas vēstījums ir adresēts MAN. #6 2011-10-05 08:56
gravieris: labs ieraksts! Jauku dienu! #7 2011-10-05 09:12
Pārējos 5 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
