|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| snamlet, 27-10-2011 21:20 |
|
17 |
Rudenīgo domu mirkļi....27.10.2011 Vēl no rīta uzspīd saule, bet āra gaiss ir vēss....pūš rudenīgais nemīlīgais vējš, bet to nejūt, jo tas pūš garām manām ausīm, sejai....Tik rudens lapas mirdz tik košās krāsās! Bet atmiņā sajūtas un domas.....acu skati....tas viss ir manī dziļi iekšā.... Vai tik to uzplaiksnījums? Vai tikai atspulgs blāvs? Vai arī to rudenīgais krāsu mirdzums? Cik daudz gan neizteiktie vārdi vairāk izteic kā pateiktie? Tik varbūt acis, lūpas spēj bez vārdiem pateikt vairāk....spēj sasildīt mums dvēseli un sirdi? un pateikt patiesību?
Ir tik daudz vārdu...patiesu un nepatiesu, virspusēju un ar dziļu jēgu....vārdi, kurus lūpas spēj ātri izspļaut kā izlobītas sēklas....vārdi, kuri smagi nāk no pašiem dvēs"les dziļumiem...un ir tik vienkārši un patiesi. Tik visus teiktos vārdus pārbaudam ar acīm, sajūtām, ar mūžam vecām vērtībām un atziņām! Bet varbūt nevajag?
Dzīve bieži man piespēlē ko negaidītu, tai pašā laikā it kā zemapziņā gaidītu...kā liktenīgo tikšanos. Cik tā ir liktenīga? ja atnāk negaidot...vai to var nojaust? bet tā nāk kā zibens spēriens no skaidrām debesīm...ar negaidīto prieku... maigumu un kaisli....ar pārsteigumu...aizraušanos...ar saprašanās vieglumu...tā nāk tik daudzos veidos! Tik kas gan man var pateikt, kas tas ir....
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
