|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| snamlet, 05-07-2011 23:44 |
|
22 183 |
Vai man vajadzēja......05.07.2011
Domāju, ka šodien būšu aizmirsusi vakardienas tikšanos, bet nē... Vakar, ejot cauri Esplanādes parkam, ātri pagāju garām uz soliņa sēdošai sievietei, tikai paguvu ievērot, ka viņa sēdēja sakņupusi un ar rokām aizsegusi seju. Ejot garām, dzirdēju tā kā šņukstus, vēl pēc mirkļa - jau raudāšanu. Paskatījos apkārt, bet dienas vidū parka ēnainajā stūrī sēdēja tik daži cilvēki, bet raudāja sieviete, kurai pagāju garām. Mirkli šaubījos: iet tālāk vai griezties atpakaļ? Ko un kā es, svešs cilvēks, viņai varētu palīdzēt? Gāju uz priekšu, līdz nolēmu atgriezties...ja cilvēks tā raud, tad ir kāda nelaime notikusi. Piegāju pie soliņa un apsēdos blakus. Sajutusi, ka kāds ir apsēdies, sieviete ar vienu roku slaucīja asaras, ar otru tās nedaudz piesedzot. Tā bija glīta jauna sieviete ar izmisumu acīs. Brīdi sēdējām klusējot...ko gan es varētu teikt? Nevar taču svešam cilvēkam uzreiz jautāt, kas tev kaiš? Ja vēlēsies ko teikt, tad pateiks pati...varbūt palīdzēs tik tas, ka kāds ir blakus....Tā arī bija. Noslaucījusi asaras, sieviete sāka stāstīt par to, cik laimīga vēl nesen bija esot kopā ar mīļu cilvēku, ka studējot universitātes pēdējā kursā un reizē arī strādājot. Viss esot bijis lieliski, līdz kādu dienu saprata, ka gaidāms bērniņš, kā priecīga un uztraukusies stāstījusi par šo notikumu savam tuvajam cilvēkam. Arī viņš bija priecīgs, tomēr pēc kāda laika palicis kluss un domīgs un attiecībās iestājies neliels vēsums. Vēlāk ir izrunājušies, vīrietis solījis, ka abi apprecēsies, lai mazais piedzimst īstā ģimenē. Viss bijis labi, līdz kādu dienu vīrietis pazuda, nesakot nevienu vārdu un nav redzēts jau mēnesi. Bet jaunā sieviete šai laikā zaudēja arī darbu. Savai ģimenei viņai ir bail stāstīt, jo pašiem dzīve nav no vieglajām...esot ļoti ticējusi vīrieša atbalstam un solījumam, bet tagad nezinot, ko darīt un kā būs ar bērnu...Klausījos un domāju, ko teikt? kā mierināt? Negribējās stāstīt pasaciņas, ka viss būs labi....tik mazliet parunājām par dzīvi, tās skaistumu un problēmām, par vīriešiem un sievietēm, par bērniem....un visu sarunas laiku man gribējās pajautāt - vai bija kopā mīlestības dēļ? Jā, viņi mīlēja viens otru, tāpēc viņa nesaprot - kāpēc tā noticis? Vēl parunājām, sieviete nomierinājās un mēs šķīrāmies. Nezinu, kāda būs šīs sievietes tālākā dzīve, bet es paliku domīga...vai vēl viens bērns augs bez tēva? vai sievietei pietiks spēka vienai izaudzināt viņu par vīrieti ar atbildību? vai būs tāds pats kā tēvs? kādēļ tiek doti solījumi, ja pat visvienkāršākos, vīrietis negrib un nevar bieži vien izpildīt? vai vainot tikai sievieti?kādēļ šodien ir tik daudz bezatbildības? Negribas ticēt un neticu, ka ir viegli dzīvot kā putniem,(kā vīriešiem, tā sievietēm), nolaižoties te vienā, te otrā vietā? Tādi jautājumi un pārdomas vakar un šodien ir manā galvā, ka vienu brīdi nodomāju: "Vai man vajadzēja apsēsties tai sievietei blakus un runāt ar viņu?" Lai gan šobrīd tik ļoti gribas ticēt, ka viņu mīlestība atgriezīsies, ka vīrietim tik vajag laiku visu pārdomāt un kopā viņi atrisinās visas problēmas, jo ticu, ka īstas jūtas nepazūd un viņi vēl būs visi laimīgi! Naivi? Bet kam gan ticēt, ja ne labajam?
|
Dzhana___: Vienīgais, ko gribu teikt- Buča TEV! :* #1 2011-07-05 23:54
snamlet: Paldies! Man gan nebija viegli to visu klausīties....jo sieviete neizlikās, viņa patiesi pārdzīvoja notikušo. Šķiroties , sievietei bija tāda spītīga uguns acīs, tas mani mierina... #4 2011-07-06 00:09
lapsu_aacis: beernudaarzniekiem beernudaarznieku probleemas. un taa ir vinju probleema- nest atbildiibu par savas beernudaarzniecibas augljiem.
draateejas parasti divi, par kontracepciju ruupeejaws divi, kontracepcijas metodi izveelas babulis, kopaa ar medikji.
un,ja ielido ar visu kontracepciju, atbild babulis, ne medikjis. un pavisam noteikti- taa nav vechu dariishana.
moraalaa puse- nu,nav ko draateeties un riskeet, ja otra cilveeka funktiera invaliditaates formas veel nav iepaziitas! prieksh tam arii agraakos laikos pastaaveeja tas bruuteeshanaaas un saderinaashanaas laiks, ne taa? :)
un tikai taa starpcitu, man nav gadiijies redzeet vec, kursh reagjeetu po babski uz zinjaam, ka vinja dziive vairs nekad nebuus taada kaa agraak, kad tur taisaas iekorteleeties sveshkjermenis.
un nevajag shitos lja ljaa, par teeviskjo juutu dzmshanu, briidii,kad shie jaunumi nokriit kaa sniegs uz galvas! :) #2 2011-07-05 23:56
snamlet: Piekrītu tev lapsu_aacis. Tā sieviete jau nepārmeta viņam, tikai viņai viss bija sakritis vienā kaudzē, tādēļ arī izmisums un viņai nebija ar ko aprunāties, izstāstīt....un es te uzprasījos...Vai nav kādreiz tā, ka svešam labāk izstāstīt un tad paliek vieglāk? Bet vīrietim tas laikam tiešām bija kā sniegs uz galvas, tāpēc arī palika domīgs... #5 2011-07-06 00:19
snamlet: Nu kāda tur cēla....vienkārši zinu, ko nozīmē izmisums...Bet, Paldies! #6 2011-07-06 00:21
lapsu_aacis: tas,ka vienaa kaudzee, ari irj vinjas pashas nopelnC. un tikai.
taapatvien, gruutiibas nevienam netiek dotas, tieshi taapat,kaa ljuba, laime, apmierinaajums, karjera, nauda, citaadas visaadas lietas unj staavoklji. izdziivos, dabos gandriijumu. ne- nu,taatad- dabiskaa atlase. #7 2011-07-06 00:22
Pārējos 15 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
