Piens pirms gulētiešanas.

Diezgan sen lasīju aforismu krājumu.

Iekrita acī viens teiciens (autors: Tvens vai Bairons, vai cits, neatceros): Nekas tā nestiprina laulību, kā glāze piena pirms gulētiešanas.

Kā gan piena dzeršana var stiprināt laulību?

Gadiem ejot, reizi pa reizei, vakarā iedzēru pienu. Ar medusmaizēm, zaftsmaizēm, ogām vai vienkārši tapēc, ka nekā cita dzerama nebija. Jāsaka - tiešām, pēc piena lietošanas domstarpības neradās.

Papētīju, kas tur ir ar to piena psiholoģisko ietekmi.

• Piens samazina sasprindzinājumu. Tas skaidrojams galvenokārt ar lielo kalcija daudzumu, kas regulē sirdsdarbību un nervu šūnu uzbudināmību.
• Briti pierādījuši, ka glāze silta piena pirms gulētiešanas nodrošina dziļāku miegu, it īpaši otrajā nakts pusē (novēršot rīta kašķus).
• Kalcijs piena sastāvā veicina kolagēna izstrādi, kas savukārt nodrošina ādas veselību un jaunības saglabāšanos.
• Dažādos pētījumos gūts apstiprinājums piena pozitīvajai iedarbībai paaugstināta asinsspiediena gadījumā. Tātad, piens var novērst ar asinsspiedinu saistītās galvassāpes.
• Nepasterizēts piens uzlabo zarnu mikrofloru, būtiski ietekmējot smadzeņu attīstību un uzvedību.

Netīšām uzdūros rakstam, kurš izskaidro Taureņus vēderā: Pavisam burtiskā nozīmē mums ir divas smadzenes – vienas atrodas galvaskausā un otras zarnās. Tām ir daudz kopēja un pat identiska – embrionālajā stadijā tās attīstījušās no viena tipa audiem: viena daļa izveidojās par centrālo nervu sistēmu, otra – par zarnu nervu sistēmu, ko vienkāršoti dēvēsim par zarnu smadzenēm. Ļoti daudzas vielas, kas darbina un kontrolē smadzenes, atrodamas arī zarnās. Nu kaut vai visiem labi zināmais „laimes hormons” serotonīns. Ilgstoši tika uzskatīts, ka smadzenes kontrolē zarnas līdz brīdim, kamēr pētnieki neiedomājās saskaitīt nervu šūnas. Visiem par lielu brīnumu atklājās, ka to ir simt miljoni, kas ir vairāk nekā muguras smadzenēs. Šo atklājumu gaismā izprotamāka kļuva arī mūsu ķermeņu uzvedība. Piemēram, kad smadzenes nofiksē biedējošu situāciju, tās izdala stresa hormonus, kas sagatavo ķermeni cīņai vai bēgšanai. Kuņģis satur daudz nervu šūnu, kas ar šo ķīmiski spēcīgo kokteili tiek stimulētas – te arī izskaidrojums tauriņiem vēderā. Bailes liek klejotājnervam uz pilnu klapi nodrošināt serotonīna riņķošanu zarnās, tāpēc pārstimulētās zarnas ieslēdz „ātro režīmu”, ko izjūtam caurejas veidā. Kamolam kaklā ir līdzīgs izskaidrojums – kad nervus barības vadā pārstimulē, tas rezultējas norīšanas grūtībās.