priesteriene: Priekš Tevis tas nav nekas jauns / un vispār, es taču neko nesaku, ka Tu briesmīgu mūziku klausies:))/, bet Tu neko nepateici par to, vai piekrīti Siņeļņikovam?;))

priesteriene: Esmu ļoti tuvu šīm atklāsmēm un sīki izanalizējusi sava nelaiķa tēva attiecības ar mani /man bija tā laime būt ļoti mīlētai tēva meitai/, vēl vairāk, es biju sava vectēva lepnums un lielā mīlestība, lai arī viņam mazmeitu netrūka, esmu pārskatījusi manas attiecības ar vīru, attiecības joprojām ir draudzīgas, spējam cienīt viens otru /arī pēc šķiršanās un mirkļa apjukumiem un domstarpībām/ un mans mīļākais arī man ir ļoti cienījams spoguļa atspulgs.:)) Varbūt tāpēc Siņeļņikova teorijas man ļoti patīk, viegli saprotamas, sagrāmojams un dzīvē pārbaudītas - darbojas:)). Un iespējams šo visu vīriešu dēļ, manī nekad nav dzimis naids pret vīrieti.:))
p.s. Jā, bet nepatika pret sievietes prastumu, vulgāru izturēšanos, lētumu, un atvainojiet - stulbumu, man iebildumi ir..., ja ne skaļi, tad iekšēji man tas nav pieņemams, jo vienmēr esmu uzskatījusi, ka pirmsākumi meklējami sievietē.

priesteriene: Es negribu teikt, ka pārspīlē, tas ir izrāvums no konteksta, te nevar ielikt visu grāmatu./ te varu ierosināt kādam izlasīt šo autora darbu/ Faktsiski, tad ir jāizlasa visas viņa grāmatas. Cik tad nu viņas tagad latviešu valodā ir, kādas astoņas... Zini, Austrumos ārstu vērtēja pēc viņa izskata, Siņeļņikovs ir labs šīs domas pierādījums. Kad raugos viņā senākās bildēs, viņa pirmās grāmatas vāciņu atverot, vīrietis pusmūžā, ne visai glīts, mazliet robusts, bet kad skatos šī brīža fotogrāfijas, šķiet , viņš ir kļuvis jaunāks, viņa acu skatiens ir vieds un āda gluda. Nu jau nemaz vairs nezinu, cik gadu šim vīrietim dot:)).