priesteriene: Vairumam tas noteikti nav nekas jauns, bet dažam labam varbūt būs kāda ierosme padomāt, par savām vēlmēm un neapmierinātības sajūtu iemesliem:).

priesteriene: Jā, kokam divi gali un griez kā gribi, cilvēks allaž pēc kaut kā tieksies un nav svarīgi kurā no koka galiem viņš sēž, bet var sēdēt arī uz zara, ko pats cītīgi zāģē, bet arī to viņš dara ar domu, ka zina, kā dēļ šīs pūles... Tur jau ir tas mūsu posts un ciešanas, bet arī solījums par gaišāku nākotni...
"Mazais putniņ, Kolibri, aizved mūs uz Bimini...", kā tai melodiskajā uz skaistajā dziesmā.
Reiz es runāju ar kādu savu draugu no Austrālijas. Visnotaļ cienījams kunkgs, viedu skatienu uz dzīvi un veiksmīgs uzņēmējs. Kopā ar savu ļoti jauno sievu viņš darbojās modes industrijā, pats būdams ļoti šarmants un kopts vīrietis. Un neskatoties uz to, ka viņam viss bija, aiz okeāna dzīvoja jauna ģimene, jo pirmās laulības bērni bija izaugušie, tiem savas ģimenes, otrā laulība arī veiksmīga, jauna un Dievietes skaistumu apveltīta, gudra sieva blakām, dēlēns, kas tēvu dievina, viņš joprojām meklēja lielo Laimi- Lielo mīlestību. Vaicāju šim kungam, kāpēc viņš apdraud savu Paradīzi, kāpēc viņš ir izveidojis paralēlas attiecības Latvijā, kāpēc moka šo sievieti, kas viņu te gaida un cer, ka varbūt kādreiz viņš viņu paņems sev līdz? Un viņš man atbildēja, pēc ilgākas pauzes: "Mīļā meitene, cilvēks tā ir iekārtots. To nesaku tikai pēc savas pieredzes, lai arī varu atsaukties uz to, jo mani gadi to atļauj. Mani draugi un paziņas tam ir par liecinājumu, ka cilvēks pat 80 un 90 gados, joprojām tic, ka sastaps savu lielo dzīves mīlestību, kas piepildīs viņu un pietuvinās zvaigznēm. Cilvēks faktiski tam tic līdz pēdējam elpas vilcienam, vistiešākajā šī vārda nozīmē. Esmu jau nopietns kungs gados un mēs nevarēsim padalīties Tavos spriedumos par šo tēmu pēc 40 gadiem, bet kad iztirzāsi šo mūžīgo jautājumu, tad atceries, ko reiz Tev teica šī sirmā galva. Un nekā nosodoša tur nav, jo tā ir mūsu dzīve un tā ir jādzīvo, iegūstot pēc iespējas vairāk pieredzes, izdzīvojot pēc iespējas dziļākas jūtas. Tāds ir šīs dzīves uzdevums".
Nezinu, vai šis kungs joprojām ik gadu brauc pie savas latviešu draudzenes, bet šie vārdi man paliks atmiņā un noteikti pēc gadiem 30 es vēl dziļāk izpratīšu šo vārdu jēgu. Vienu gan es zinu, ka neviena mīlestība nav līdzīga citai, tās ir bezgala dažādas un ik reiz kaut ko jaunu mums atklāj, tātad mācamies, iegūstam, kļūstam stiprāki...Ja vari turpināt iegūt un dvēseli briedināt caur apaļīgu meiteni, kurai medus lāse pazodē, tad mīli to, ja tam nepieciešama Ziemeļmeita, tad kārto airus! Ja vēlies uzzināt, kas aiz apvāršņa, gaidi, kad uzsals ledus, bet ja gribi klausīties zveijnieka stāstus un caur to barot savu dvēseli, tad vari ziemu negaidīt, vien iededz būdā sveci, lai zveijnieka acis redzi... Jā, visam savs laiks, bet tas atkarīgs no izvēles. Tātad, izvēlies ko vēlies un vēlies, ko izvēlējies!:)))

priesteriene: Nu man jau arī grūti to saprast, bet kurš tad vispār ir spējīgs pateikt, kāds dzīves modelis ir pareizākais, katram savs ceļš ejams un vienādu ceļu nav un nebūs. Tāda ir Pasaules kārtība.:))