Ja katastrofas....

***

Neliec savam bērnam augt ģimenē, kurā nav mīlestības. Nenolem viņu dzīvei tuksnesī, nenolem viņu dzīvei uz ledus, nenolem viņu dzīvei negaisā. Nesodi viņu tik bargi! Bērns nav vainīgs. Viņam ir jāaug, bet ne jau vidē, kas viņu grauj, ne jau apstākļos, kas mīlestību nepieļauj! Neatriebies savai atvasei par savu neprasmi veidot attiecības, neatriebies viņai par savu kļūdu, noslēdzot tās. Neiekal savas dzīves skaistāko un trauslāko ziedu naida un dusmu važās! Viņš nav vainīgs. Neliec savam bērniņam ciest!

Nemeklē attaisnojumu ērtībās, ko tu viņam dod. Nemeklē attaisnojumu drošībā, ko tu savā laulībā rodi. Tie ir cietuma mūri, kas jūs sargā. Tā ir cietuma maize, kas jūs baro. Tās ir cietuma attiecības, kas kaļ jūsu mūžu. Tā ir cietuma ēna, kurā tu savam bērnam liec augt. Nenovēli tādu likteni savam turpinājumam! Nedāvini tādu pieredzi viņam!

Tu saki, kļūdas ir labas, lai no tām mācītos. Vai tu vēlies, lai viņš atkārto tavu mūžu? Labo pats savas kļūdas! Neliec to darīt bērnam! Viņam nav citas pieredzes, kā vien tā, ko tu viņam dod. Neprasi viņam mīlestību, ko viņš nepieprot!

Pilns vēders un tukša sirds. Košas drēbes, kurās dvēsele salst. Kāds spēks dzīves ceļus lai šķir, ja nav dzirdama mīlas balss... Ko es te muldu par niekiem! Dievs visu ir izlēmis sen. Tik kurā brīdī tu ļāvi zust priekam, kurā brīdī visu uzveica sals?

Mīlestību nemāca skolā. Tur māca lietišķību. Mīlestību nemāca sabiedrībā. Tur māca patstāvību. Mīlestību māca ģimenē. Labāk, lai tavs bērns pazīst divas ģimenes, kurās valda mīlestība, nekā vienu, kurā saimnieko naids. Laulība nav cirvis, kas jānēsā, kaklā pakārts, kamēr tev tas palīdz noslīkt. Tu esi cilvēks. Tu vari kļūdīties. Kļūdīties nav nepiedodami. Nepiedodami ir, apzinoties kļūdu, nelabot to. Tev nevienam nav jāpierāda, ka tu esi pareizs un taisns. Tev tas nav jādara uz sava bērna rēķina par viņa ciešanu algu!

Nav citas morāles, kā vien mīlestība. Lai pasaule maļ savas normas, lai ekonomika uztur valsti, tev jāsteidz ir savu bērniņu balstīt. Bērnam ir vajadzīgi abi vecāki un vismaz viens, kas iemāca, kā justies laimīgam. Tavs attaisnojums būs tava bērna laimīgais smaids. Tavs piepildījums būs tava mazbērna priecīgais vaigs./"Uz degoša tilta" -
esejas, prātulas, nenosūtītas vēstules/

Un vēl fragmentiņš no citas nodaļas tai grāmatā :

Manas dāvanas mīļotajiem bija dāsnas. Es tos atstāju brīvus. Otrs nevar tevi pasargāt no tevis pašas. Bēgšana no vientulības un no izmisuma nav realizējama caur otru. Laimi var atrast tikai sevī. Tas notiek tais mirkļos, kad dzīvo no sirds un mīlestībā radi. Mānīga ir ilūzija, ka dzīvei jābūt svētkiem, bet dzīvošanai ir jālīdzinās svinēšanai.

Skriet viļņos vētras satrakotā jūrā. Jā, tas ir aizraujoši. Bet tikpat aizraujoši ir baudīt klusumu un mieru, kāds ir nolaidies saulainā rītā pāri gludam ūdens spogulim. Ne vienmēr šīs izjūtas nomāks un konkurēs viena otru.

Ko mēs meklējam cilvēkos? Trauksmi vai atpūtu? Līksmi vai mierinājumu? Abus. Labi, ja tos abus var atrast vienā būtnē. Parasti jau tā nenotiek. Situācijas un cilvēki tajās, paši to neapzinoties, papildina viens otru. Vienmēr vajadzēs vietu, kur iztrakoties, un vietu, kur atgūt mieru. Vienmēr vajadzēs viesuli, kas izpurina, un aizvēju, kas sasilda.

Negaidi, ka mīlestība tev sniegs visu. Negaidi, ka mīlestība tev atdos to, kas tev pašam trūkst. Otrā tu labākajā gadījumā atradīsi atbalsi tikai tam, kas jau ir tevī. Mīlestība ir atspulgs.

Ja tevī mīt izmisuma melnā tumsa, nebrīnies, ka no tevis bēg. Ja tu nerodi patvērumu sevī, kur, saki, citiem no tevis radīsies spēks. Aku ātri var izdzert sausu. Tāpēc topi labāk par kausu. Veldzējot otru, tu izteiksi arī sevi.