Vai vari iedomāties...Cik tomēr cikliski un bieži parādās dienasgrāmatās Tas teksts no grāmatas "Uz degošā tilta" izņemtais teksts: "Vai vari iedomāties, ka kādam pietrūkst tieši tik daudz mīlestības, cik tu nokautrējies viņam to parādīt...." Un var jau būt, ka tur bvairs nevajag apakšā par autoru rakstīt, pietiek ar norādi TAUTASDZIESMA.... JO KATRS TOS VĀRDUS UZSKATA JAU PAR SAVIEM :)) Un varbūt tas ir pagodinājums autoriem, ka viņu domas ir tik pieņemamas un lietojamas? Un tad nu es ieliku vēl labāku tautasdziesmu no tās pašas krātuves:
*** Ej! Vienkārši pagriezies un ej prom! Tas ir sāpīgi, kad tu skaties manī ar manu nedzimušo bērnu gaišajām acīm. Es to nevaru izturēt! Mūsu skaistākais laiks ir beidzies. Ir mirusi dvēseli un prātu reibinošā ilūzija, ka viss šajā dzīvē ir iespējams. Ne jau jūtas diktē pasauli. To dara pienākums. Cilvēki nepieder savai gribai. Manta viņus vada un ērtības tur gūstā. Drošība ir nozagusi rītdienu un garantijas ir to jau iztērējušas. Nevienam nekas netiek apsolīts. Katrs pats sevi baro ar mānīgām ilūzijām, katrs pats liek savā ligzdā neīstus padēkļus un niknojas, ja kāds tos ignorē. Katrs pats sadala savu laiku. Tev nav laika... Man toties dzīvē ir bijis tik daudz tukšu stundu. Darbs līdz spēku izsīkumam nav spējis tās aizpildīt. Es nedrīkstu sūdzēties, ka dienām būtu trūcis sižeta daudzveidības. Notikumi raiti virknējās viens aiz otra. Tas notika līdzeni un bez saviļņojuma. Pavediens, kas saistīja manas dienas, izrādījās bez mezgliem. Dvēseles spogulis palika rāms un mierīgs. Lielāka piepūle deva labākus rezultātus un līdzi apziņu, ka par visu šai pasaulē ir jāmaksā. Bet ne visu var iegūt ar darbu un par naudu. Cilvēkus un attiecības nav iespējams nopelnīt. Te darbojas citi likumi, kas ir pakļauti tikai un vienīgi nejaušībām. Visus interesē lietu redzamā puse. Reti kuru saista svešinieku gara pasaule. Spriedums tiek pasludināts pirms apstākļu iepazīšanas. Mīlestība ir apsēstība. Visas pasaules iespējamības pēkšņi reducējas vienā vienīgā cilvēkā un visi pārējie automātiski kļūst vienaldzīgi. Nav labāku vai sliktāku cilvēku, ir mīļotais un pārējie. Tas, kurš tevi ir pieradinājis, kļūst īpašs. Bet ne jau ikdienas ieradumiem te kāda nozīme! Viss notiek tikai un vienīgi tevī pašā. Tu vai nu ļaujies notikumiem, vai noslēdzies sevis radītā pasaulē. Jūtu ķīmija ir neizprotama. Ej nu sazini, kas vainīgs pie notikušas vai nenotikušas reakcijas: elementu trūkums, apstākļi vai vienkārši īstais brīdis. Viss ir iespējams, bet ne jau ar katru. Pat diviem esot vienviet, katrs jūt ko citu. Tu nevienu nepiespiedīsi ar varu tevi mīlēt. Mīlestība ir katra brīva izvēle. Ja tu pret mani neko neesi savā sirdī jutis, es tev nepārmetu. Tu drīksti iet. Es tevi neaizkavēšu, jo tikai tos, kurus mīl, nepamet. Gājējus, tāpat kā mirējus, neaizkavēsi. Reiz tu man teici: Klausi savai sirdsbalsij! Es to arī darīju. Es ticu, ka to darīsi arī tu. Es jau gan ar prātu saprotu, ka tas ir liels neprāts, bet, ja neriskēsi, jūrmalā nedzīvosi. Klausīt sirdsbalsij nozīmē paļauties uz savām jūtām. Paļauties tik ļoti, ka vari izlekt no lidmašīnas, pat nezinot, vai tev uz muguras ir izpletnis un vai tas vispār kaut kad atvērsies.../"Uz degoša tilta" 2004. g./ |
