Bērnība ir tik stiepjams jēdziens...Cilvēce tak vēl joprojām piedzīvo savu bērnību.... Un infantīlisms ar gadiem un vecumu daudziem nebeidzas... Bet kāpēc tā bērnība mums nav laimīga?!!! Vai tāpēc, ka nav šo - ko par to sodīt - vainīgo? Man stāsta, ka es par daudz domājot. Bet varbūt nelaime slēpjas tajā, ka par maz domājam? Aprēķins jau nav domas, tā ir matemātika :)) Un te ilustrācija no kāda pārdomu gabala no tās pašas grāmatas. Pārdomām. Mājīgām sajūtām tiem, kas tās sajūtas veido ap sevi un sevī...
*** Šai pasaulē, kur valda sekss un ekonomika, kaut kur dzīvo mīlestība. Var jau būt, ka tās ir tikai muļķu iedomas, kur tā vislabprātāk mīt. Dzīvē to grūti sastapt un vēl grūtāk pamanīt
Man tas nav izdevies. Man nav bijusi laime skatīt to vaigā, man nav smaidījusi veiksme just tās roku uz pleca. Tikai ērkšķi ir skāruši manu sirdi un dažas ziedlapiņas ir sveicinājušas mani sapnī. Tas arī viss. Pārējo es esmu izdomājusi. Es esmu sacerējusi savas jūtas un melojusi sev, ka tās ir īstas. Īsta ir tikai dzīve. Īsts ir laiks, kas nekad nepieder man. Īsta ir īstenība, ar kuru man jārēķinās. Īsti ir rēķini. Īsts ir jumts virs galvas un īstas ir zvaigznes, kas spoguļojas ūdens peļķēs uz ceļa. Un ceļš ir īsts
Pārējais ir iedomas. Es iedomājos, ka esmu tev vajadzīga, un tu tam gandrīz notici. Bet ceļš tevi neved pie manis. Tam ir pašam savs gājums. Tas būvēts ne jau priekš manis. Tavs ceļš ved uz mājām. Visi ceļi ved uz mājām. Tikai saki, kāpēc tur nedzīvo tava sirds?!
*** Reizē ar tavu piedzimšanu dzīve tev cenšas uzspiest savu zīmogu. Tavu vecāku vieta sabiedrībā, viņu mantiskais stāvoklis, vecāku un skolas piekoptās audzināšanas tradīcijas, ārpusskolas nodarbību specifika, draugu vide un tev iepotētie uzskati... Katrs veido savu uzskatu par tevi. Bet ko dari tu pats? Vai tu beidzot esi sapratis, kas esi tu? Neatkarīgi no tā, kā tu tiki audzināts un kas to darīja vai nedarīja, tev būs jādzīvo tikai un vienīgi sava dzīve. Tev būs jākalpo saviem uzskatiem, tev būs jāizdara sava izvēle. Tu strādāsi savā darbavietā profesijā, kuru būsi apguvis. Tu pēc darba atgriezīsies savā mājā, tajā, ko pats būsi sev sagādājis. Tevi sagaidīs tavi tuvinieki, tie, kurus tu ap sevi būsi pulcējis. Tev būs jāsameklē savs laulātais draugs un jums pa abiem būs jācenšas izaudzināt savi bērni, lai tie prastu atrast sevi, pastāvēt paši par sevi un gādāt par savu sapņu piepildījumu. Citu kļūdas tev nederēs par attaisnojumu. Neviens tev to tā arī neprasīs. Tava dzīve būs vislabākā liecība tavām domām un tavām jūtām. Un svarīgas jau nebūs citu domas, bet gan tas, ko dzīvojot jutīsi tu. Kad iegūta identitāte ar sevi, bērnība beidzas. Neviens nelems tavu dzīvi tavā vietā. Tas būs jādara tev pašam. Lai citu spriedumi netop par tavas vērtības mēru! Neliec sev salīdzināties ar citiem un neļauj analfabētiem tevi vērtēt. Tikai tu zini, cik mānīga ir tava ārējā čaula. Tāpēc pajautā sev, ko tu jūti. Tas arī būs visu lietu mērs. Tava griba radīs tavu ceļu. Vai tu jau zini, kurp tu dosies? /"Uz degoša tilta" 2004/ Lai tad nu izdodas tā identitāte ar sevi!!!!! :)
|
