Pilnmēness. Oberlajtnanta kungu mocīja kāss...

jeb

Par zinātniski aprobētu kognitīvo metožu izmantošanu augšējo elpvadu medicīnā, tautsaimniecībā un veterināri seksuālajā psihoterapijā.

Hodža Nasredins reiz bija apsolījis emīram, ka iemācīs ēzeli runāt...

Iz austrumtautu folkloras.

Vispār man, lai arī novēloti, gauži jāatvainojas valdīšanai. Jāatzīst, es nesaprotu, kā viņa varēja tik ilgi iztikt bez šī procesa.

Es, reče, te kaut kur dienasgrāmatā izteicos, ka zinātnieki, pretstatā politiķiem, savā darbā izmanto vismaz kādu nebūt metodi. Teiksim, pirms prātā ienākušos fiksu ideju ar lielu blīkšķi izmantot uz (pret?) cilvēkiem, pētnieki vispirms dara gauži žurkām, tad pakāpeniski pāriet uz lielākām radībām, piem., jūrascūciņām utt., kurpretim tautas kalpi uzreiz sāk ar bērniem un pakāpeniski pāriet tikai uz pensionāriem. Tomēr šonakt mani pārņēma rūgta atklāsme – tomēr ir kāda metode, kuru valdīšana izmanto konsekventi un negrozāmi. To dēvē arī par empīriski kognitīvo pasaules izzināšanu.

Mon Dieu! – es esmu bijis akls kā kurmis! – teiktu dižais Erkils Puaro, un tam nu es varu vien pievienoties, kaunā sarkstot un noliecot galvu neizbēgamas atmaksas gaidās...

Bet sāksim no sākuma. Nē, ne no tā, ka dievs nošķīra gaismu no tumsas un ko nu viņš tur ieraudzīja. Ko redzēt bija arī drusku vēlāk. Un nenobrīnīties turklāt.

Sāksim ar to, ka nu jau kādas dienas bija pilnmēness. Šoreiz šī ārkārtīgi retā, biedējošā un zīmīgā dabas parādība apvienojās ar vairākiem jau tā satraucošo situāciju krasi pastiprinošiem apstākļiem un sāka līdzināties izejai no krīzes.

Vispirms es saķēru kaut kādu gripai līdzīgu, katarveidīgu augšējo elpošanas ceļu (khmm... a kur cilvēkam ir apakšējie elpošanas ceļi?!) zarazu, bet mana karsti mīļotā mazdižkaķenīte – akūtu sava melnbalti pūkainā organisma abstinenci pēc kvēlas runciskas mīlas. Cilvēciskās sērgas sākuma stadija tika veiksmīgi apkarota, izmantojot tautas un tradicionālās medicīnas līdzekļus apvienojumā ar šoka terapiju. Kaķes abstinences sindromam stāsti par to, ka runča nav bijis, nav un nebūs līdzēja nesamērojami mazāk. Nelīdzēja pat apgalvojumi par mūsu seksuālo nesaderību.

Tālākā pilnmēness stadija izpaudās tādejādi, ka es uz debesu spīdekli klepoju, bet kaķene uz to auroja. Nezinu, kā nabaga dzīvniekam, bet mani šāda situācija pilnībā morāli traumēja.

Nonāca pat tiktāl, ka tā traucēja piekopt ar nacionāli mentālo vaļasprieku.

Ir taču ne tikai apgrūtinoši, bet arī veselībai bīstami vienlaikus klepot, šķaudīt un urbināt ausi vai degunu, meklējot vainīgo pie visa un visa kā.

Neslēpšu, ka pirmās no divām minētajām darbībām turklāt apdraud arī citus vitāli svarīgus organisma procesus, ieskaitot sērfošanu internetā. Jāpiezīmē, ka empīriskā ceļā iegūta pieredze liecina: nošķavāts monitors strukturāli apgrūtina kognitīvu informācijas konsolidāciju.

Nospriedu radušos problēmu risināt tradicionāli, bet radikāli. Kā savulaik sacīja viens kulta filmas personāžs otram: „Biķ budu siļno, no akuratno”![1]

Kaķene saņēma antigribulīna tableti (1 gab.), kurpretim es – 3 tabulettae contra tussim[2], kuras reiz bija tolaik brālīgajā Baltkrievijā ražots ārstniecības līdzeklis un maksāja divas kapeikas, bet tagad ir ārkārtīgi darbīgo, šolaik mums draudzīgo un labvēlīgo indiešu safasēta pārtikas piedeva un maksā... nu, teiksim, nedaudz dārgāk... (lai arī tomēr mazāk par kaķiem domātajiem medikamentiem).

Jūs interesē rezultāti? Patiesi?? Prognozēt nemākat??? Un ko saka empīriskā pieredze?? Nevar tak būt, ka klusē...

Rezultāta, protams, nebija.

Kaķene auroja, mēness spīdēja, bet es te jaucu, te apvienoju šķavas ar kāsu.

Sapratu, ka kaut kas nav pareizi un situācijā jāizdara būtiskas strukturālas reformas. Konsolidēt kaķi uz ielas nav humāni, jo, pirmkārt, ārā ir zvērīgi auksts, bet otrkārt lopiskās mīlas augļus nāksies vai nu slīcināt, vai audzināt.

No empīriskā ceļā iegūtas pieredzes jau zinu, ka abi procesi tiks uzticēti man, turklāt tas nepalīdzēs atrisināt monitora nošķaudīšanu un klaviatūras nopuņķošanu. Vienlaikus jāatzīst, ka četru līdz sešu aklu kaķēnu zīdīšana gultā no pudelītes mēdz būt nedaudz nogurdinoša, sevišķi naktīs. Jāpiezīmē, ka tad, ja minēto plēsoņu māmuļa pa to laiku jautri dzīro siltā runču kompānijā aiz miskastēm, viss process palēnām sāk atgādināt nepievilcīgākos vergturu sabiedriskās iekārtas aspektus.

Tā nu, gluži tāpat, kā savulaik Ļeņinam bija skaidrs, ka vajadzīga jauna tipa politiskā partija (un viņš to tipu ļoti labi un dziļi personiski pazina), tā arīg man – pat neieviešot padomnieku jebšu referentu institūtu kā tādu! – kļuva skaidrs, ka ir vajadzīga jēgpilna, būtiska un turklāt vēl strukturāla reforma (un es pat nojautu, kādā veidā tā ir paveicama)!

Pareizi! Vajag samainīt tabletes!!

Šonakt kaķis auro tieši tāpat, tikai drusku klusāk (kā nekā – cik tad var?!), es kāsēju tikai pa brīžam (valdos, jo tas ir sāpīgi un turklāt beidzas monitora salvetes...), toties pilnmēness ir krietni padilis un karājas aiz mākoņiem. Urā! Process ir sācies un, kā sacijā dižais prātnieks un turku juridiskcijai pašpakļautais un pašnodarbinātais Ostaps Marija Suleimans Benders: „ledus ir sakustējies, zvērināto kungi!”

Savulaik empīriski kognitīvo metodi dēvēja drusku brutālāk, saukājot par zinātniskās bakstīšanas metodi. Bet tie jau bija brutāli laiki, komersantus dēvēja par andelmaņiem un bāza čokā, kur tiem jau bija vieta. Bet par visādu svešvārdu lietošanu vietā un nevietā, tāpat, kā par nemākulīgu vadīšanu, arī gan bakstīja, gan bāza. Visu ko un visur kur. Varēja arī pa muti iebāzt. Vai pat apgūt visai ekstrēmos balto lāču bakstīšanas paņēmienus.

Reče, minētā metode jau arī saistās ar bāšanu, resp., bakstīšanu. Tā tiek plaši izmantota itin visās rūpniecības, pedagoģijas, tautsaimniecības un zinātņu jomās, izņemot varbūt vienīgi kvantu mehāniku, kā arī torsionu lauku un tārpeju teorijas.

Tās pēta tik smalkas lietas, ka tur vienkārši nav ar ko un kur iebakstīt. Vēl no šīs metodes izvairās elektriķi ar pieredzi, sevišķi, strādājot pie spriegumiem virs 220V. Metodes princips ir vienkāršs un piemērojams ikvienā, pat absolūti primitīvā sadzīves jomā, teiksim, valsts vadīšanā.

Tātad, mums ir divas lietas, kuras absolūti nedarbojas.

Nē, es, protams, zinu, ka patiesībā šai valstī nedarbojas itin nekas – nu, vismaz ne loģiski iespējamais un pat ne ceramais, izņemot vienīgi Mērfija likumu, tomēr nedaudz vienkāršosim situāciju – pavisam nedaudz – un tikai labākas notiekošo procesu izpratnes labad.

Tātad nestrādā, teiksim, divas gudri zinātniskas kastes ar rokturiem, ciparnīcām un štepseļiem. Ņemam skrūvgriezi un... pareizi – sākam bakstīt!

Nē, rozetē uzreiz bakstīt nevajag. Skrūvgriezis vispirms ir jāaptin ar izolācijas lentu. Kādēļ? Nu, pirmajā reizē var arī netīt. Arī tā ir šīs metodes īpatnība.

Kad rozetes ir izbakstītas, noņemam vākus kastēm un bakstām, kur tiekam klāt – un ja nu kaut kas mainās? Ja nemainās, veicam strukturālas pētāmā objekta izmaiņas – t. i., mainām vietām štepseļus un bāžam rozeteēs. Pat, ja tik un tā nekas nav mainījies, mūs pārņem labi padarīta darba un dziļa gandarījuma sajūta, kā arī pieaug apziņa, ka esam savā vietā.

Nu, bet tautsaimniecība?

Redz, to, kur atrodas valdīšana, zina visi. Es turklāt zinu vēl divas lietas. Piemēram, kā kaķim iebakstīt tabletes un to, kur tās iespējams nopirkt. Domāju, ka visu kopīgi iegūto kognitīvo pieredzi iespējams vispārināti attiecināt arī uz politikāņu aptabletēšanu ar kaķu antiseksa līdzekļiem.

...un galu galā, viss tik un tā notiks, kā tam arī jānotiek – vai nu išaks nomirs, vai emīrs atstiepsies...

[1] „Es sitīšu stipri, bet akurāti!” – krievu val.

[2] „tabletes pret klepu” – latīņu val. Satur dzeramo sodu un kaut kādu lakstu ekstraktu.