Pārdomas par jaunlaiku literatūru. (Ne J. Jansons – Brauns)

Rakņājot dažādus interesantus materiālus, uzurbos divu manis ļoti cienītu ukraiņu rakstnieku pārdomu gabaliņam, kurā minēti visnotaļ simptomātiski fakti. Visu literārai jaunradei un tās principiem veltīto lektīru tulkot bija slinkums, bet šis un tas šķita pārdomu vērtē un brīvā stilā atstāstāms:

Vienā no krievvalodīgajiem forumiem, kur spieto un nārsto zinātniskās fantastikas, fantasy u.c. fani, bijusi uzrīkota aptauja par to, kas grāmatā būtum vissvarīgākais.

Pirmo vietu pārliecinoši ieņēmusi Viņas Majestāte Ideja, kurai, spriežot pēc komentāriem, apriori jābūt fantastiskai – visādi lāzeri, gredzenveida pasaules, runājoši zobeni u.c. eksotika, kas saņēmuši 30% balsu.

Otrajā vietā bijis kroņprincis Viņa Žēlastība Sižets ar 25% atbalstītāju. Tiesa, izpratne par sižetu mūsdienu lasītājam izrādījusies visnotaļ oriģināla, jo respondenti kā piemērus labākajiem sižetiem masveidā piesaukuši nebeidzamus seriālus barbara Konana stilā un bezgala priecājušies, ja kārtējā grāmatelē autors varoni nav nobeidzis līdz galam, atstājot vietu turpinājumam daudzos, pagaidām nezināma skaita sējumos.

Trešās vietas tronī pārliecinoši tupējusi princese Lasāmība (no krievu …ČITĀBEĻNOSĶ - lai var izsmeķēt vārda garšu) ar aptuveni 20% balsu. Vadoties pēc zemāk izteiktajām atskārsmēm, šķiet, ar to domāts vienkāršu paplašinātu teikumu nospiedošais īpatsvars.

Ceturtā vieta (ap 13%) bija aizņemta iz dažādas Viņu Augstību svītas personām, kuras apvienotas vienā nosaukumā „Un citi”. Ar šiem „citiem” mūslaiku literatūras patērētāji, spriežot pēc komentāriem, sapratuši tekstā atrodamos jociņus, varoņu savstarpējo mīlēšanos un/vai pašapslaktēšanos (no krievu „MOČILOVO”) un jebkāda naturālisma klātneesamību. Mūsdienu lasītāju gauži garlaikojis pārmēru detalizēts sadzīves vai dabas u.c. garlaicīgu un lieku lietu apraksts.

Piektajā vietā ietupusies jaunākā princesīte Attēlotā Pasaule ar 5% balsu, bet grāmatas Varoņi, ja bijuši dzīvi, saprātīgi un turklāt apveltīti ar jūtu un emociju iedīgļiem, raduši tikai 4% atbalsta un iekarojuši godpilno sesto vietu, kamēr sižeta novitāti (tipa, nekad agrāk ko tādu nebiju lasījis!), 7. vieta, par būtisku uzskatījis vien 3% lasītāju loks.

Divas pēdējās vietas – astoto un devīto ar niecīgu 1% atbalstu nekādi nevarēja sadalīt mūsdienu lektīras padibenes – bomži Notiekošā Realitāte un Valodas Bagātība.

Tā jautri gadījies – galvenie labas grāmatas autoru instrumenti un ieroči - reālisms un VALODA! – no svara ir tikai katram simtajam grāmatas lasītājam – protams, ja grāmatai ir šāds daudzums tik neproduktīvas lietas piekritēju... Tātad sanāk, ka principā ir VIENALGA, kā lasāmviela sarakstīta – kaut vai ar kļūdām, kaut bez tām...

Laikam jau taisnība būs tiem, kas proponē drukātu grāmatu un dzīvu tulkotāju izmiršanu. Būs vien jāpameklē kādi līdz šim nezināmi dižgaru darbi jebšu kaut Šekspīra soneti, ar tantes Gūgles palīdzību jāpārceļ un ar lielu joni – kamēr vēl ir pieejams papīrs! – jāizdod. Par honorāru varētu nopirkt bezalkoholisko alu vai gumijas sievieti.

Negribot jāvelk arī tādas kā paralēles ar teletūbiju auditoriju. Sekss, bokss un rokenrols, sanāk, vairs nerullē – un tādēļ roks var iet un pagulēt.