Es te tā padomāju, padomāju un...

...atklāju, ka izrādās, vismaz pēdējos četrdesmit sešus, septiņus gadus es nemaz neesmu tik ļoti izmainījies! Lai cik tas nebūtu dīvaini, bet man joprojām nepatīk baltas „golfa” zeķes ar bumbuļiem.

...atvēru jēpastu. Un atcerējos, ka spamu izgudrojis dievs, lai demonstrētu savu atsaucību uz cilvēku lūgšanām. Atcerējos arī to, ka visādas ķibeles līdzinās papīra kabatlakatiņiem – tu, cilvēks, domā, ka velc vienu, bet līdzi nāk vēl pārītis.

...izlasīju, ka vajāšanas mānija ir nevis psihiska saslimšana, bet gan vientuļnieku alkas pēc komunikācijas. Savukārt jogu indieši izgudrojuši tikai tādēļ, lai ar Kamasutru varētu nodarboties arī vienatnē.

...savādi gan – cilvēks, protams, ir bara dzīvnieks, tomēr muguru labāk ir pakasīt gar stenderi... Viela pārdomām, izlasītā apstiprinājums vai kā?

...aizdomājos – vai iespējams palielināt svaru, minot pedāļus uz velotrenažiera atpakaļgaitā?

Tikko iekš TV uzķēru lielisku apzīmējumu, kuru, manuprāt, iespējams attiecināt uz lielāko daļu līdzpilsoņu: „Dzīvē smagi vīlies surikāts”. Nu vienkārši perfekts tēls, sevišķi daiļrunīgs ar vizuāli bagātu uztveri un fantāziju apveltītam pilsonim. Manuprāt, spēcīgāks par sabrauktu ezīti.