Godbijības eņgelis

Vārds „godbijība” savieno bijību ar godu . Ar bijību šeit domātas nevis bailes no cilvēkiem vai bīstamām situācijām, bet gan pietāte, kas nav uzbāzīga, bet ietur pienācīgo distanci .Godbijības jūtas cēlušās no reliģijas jomas .”Tā ir Svētā – Nepieejamā sajušana , kas agrīnajā esamības izpratnē ietvēra visu augsto , vareno , brīnišķo”.(Romāno Gvardīni) Godbijīgais nepadara par īpašumu to , ko apbrīno .Viņš drīzāk godbijīgi atkāpjas . Viņš izrāda pienācīgo godu cilvēkam , radībai , apbrīnas vērtajam. Viņš negrib uzbāzīgi ielauzties kāda cilvēka noslēpumā . Viņš pieļauj noslēpumu .Romāno Gvardīni domā , ka visa patiesā kultūra sākas ar to , ka cilvēks atkāpjas , ka viņš saglabā personai pienācīgo cieņu un darbam – tā skaistumu . Īstai kultūrai vajadzīga godbijība . Eņģeļi visās reliģijās stāsta cilvēkiem par godbijības sajūtu .Eņģeļi rāda cilvēkam , ka viņa dzīvē ienāk kaut kas no viņpasaules – kaut kas , kas skar tieši viņu : kaut kas, kas sniedzas pāri viņam, kā priekšā viņš var tikai pārsteigumā atkāpties .

Godbijībā es atsakos uzzināt no cilvēka visus jaunumus par viņu , nemaz nerunājot par intīmās sfēras pētīšanu . Svētajam Benediktam godbijība pret cilvēku izpaužas tajā , ka mēs ticam – otrā ir labai kodols , otrā ir dievišķā dzirksts, otrā mēs varam ieraudzīt pašu Kristu. Mēs nekoncentrējamies uz otra kļūdām un vājībām , bet skatāmies dziļāk. Aiz viņa dažreiz  pacilājošās fasādes es ieraugu viņa patiesās ilgas . Sirds dziļumos jebkurš cilvēks ilgojas būt labs .Es nenoliedzu ļauno , ko redzu cilvēkus darām .Tomēr es netiesāju cilvēku. Es mēģinu ieskatīties aiz ļaunā aizkulisēm .Un tur es atzīstu , ka neviens nedara ļaunu prieka pēc , bet gan tāpēc , ka ir izmisumā  kā to reiz teicis Minhenes psihiatrs Alberts Gerrs.

Godbijība ir saistīta ar cieņu . Es cienu cilvēku nevis viņa sasniegumu dēļ , bet tāpēc , ka viņš ir cilvēks .Ja cilvēki jūt , ka tiek cienīti , viņi izslejas . Viņi atkal atklāj savu cieņu , ko viņiem ir devis Dievs . Godbijība ciena robežas , kuras otrs vēlas saglabāt .Tā ciena cilvēka intimitāti .Šādus godbijības eņģeļus mums vajadzētu mūsdienās , kad cilvēki , tik kāri pēc sensācijām , vēlas publiskot tieši to, kas ir vispersonīgākais. Godbijība  rada  smalkjūtības un dzīves aizsardzības , maiguma un cieņas atmosfēru , kas mums nāk par labu . Šādā atmosfērā mēs patiesi jūtamies kā cilvēki ar neaizskaramu cieņu . Godbijība ir saistīta arī ar lielumu .Šodien ir vērojama hroniska tieksme to , kurš izskatās liels , ievilkt netīros mēslos .Mazvērtīgie nespēj izturēt , ka pastāv īsts cilvēcisks lielums . tad nu viņi mēģina izspiegot lielo cilvēku vājības , lai pierādītu paši sev , ka nav patiesi lielu cilvēku , un arī lai attaisnotu paši savu banalitāti . Godbijībā es ļauju lielajam būt , es priecājos par to .Un priecājoties es pats iegūstu daļu no lieluma , ko apbrīnoju . Godbijība rodas ne tikai lielā , bet arī mazā , neaizsargātā , ievainotā priekšā . Godbijība pazīst Dievišķo cieņu , kas uz mirkli uzzibsnī ciešanu pārvērstajā sejā . Tas , kurš izmanto kāda cilvēka neaizsargātību , ir bezkauņa . Viņš pazemo cilvēku . Tā dod  viņam telpu , kurā viņš pats var brīvi atklāt savu cieņu un uzcelties .

Mūsdienās daudzās situācijās mums būtu vajadzīgi godbijības eņģeļi , kas sensāciju kāres un cinisma atmosfēru pārvērstu uzmanībā cilvēka cieņas priekšā . Ja šāds godbijības eņģelis atnāktu uz kādu ballīti , klačošanās par citiem beigtos , būtu uzmanības un cieņas pilna gaisotne , kurā ikviens drīkst būt viņš pats , kurā katrs zina , ka viņu ciena . Ja pilsētas pašvaldības diskusijas laikā kā zibens no skaidrām debesīm ienāktu šāds godbijības eņģelis , apklustu partiju pārstāvju savstarpējie aizvainojošie pārmetumi . Tie tiktu atmaskoti kā nepieklājīgi . Ja šāds godbijības eņģelis ienāktu kopienā , rimtos ziņkāre ielauzties ikviena cilvēka noslēpumos .tad mēs visu laiku nemēģinātu mainīt otru .Mēs viņu uztvertu , vispirms , kā personu un cienītu viņu tādu, kāds viņš ir . Tikai godbijības un cieņas atmosfērā cilvēks var mainīties , nezaudējot pašcieņu . Kad viņš zina , ka viņu ciena , viņš var mainīties , viņš var arvien vairāk ieaugt tajā izskatā , kas atbilst cieņai , kuru viņam dāvinājis Dievs .