Sajūsmas eņgelis

Domāju , ka cilvēki , kuri spēj par kaut ko sajūsmināties , atveldzē . Viņiem ir dedzīga ideja , kā savu darbu padarīt citādi . Un viņi ir sajūsmā , ka šī ideja ienākusi prātā . Atvaļinājumā viņi sajūsminās par burvīgo ainavu .Viņi ir sajūsmā par vakaru , ko labi pavadījuši kopā ar draugiem . Viņi ļaujas sajūsmai par jauniem ceļiem . Un viņi spēj aizraut arī citus . Šie cilvēki dzīvo intensīvi . Viņi cits citam rāda , cik brīnišķīgi saule spīd cauri mākoņiem , un cik vienreizēji šis kalns paceļas pāri ielejai .

Turpretī ir cilvēki , kurus vairs nekas nespēj sajūsmināt . Viņi vēl joprojām dodas atvaļinājumā . Bet , kad viņiem pajautā , kā tad gāja , pirmais , kas viņiem ienāk prātā , ir tas , ka ēdiens negaršoja un viesnīca arī varēja būt labāka . Viņiem vajag vairāk iespaidu , lai viņi vispār kaut ko spētu izjust . Tomēr , jo tālāk viņi aizbrauc un vairāk naudas izdod , jo mazāk piedzīvo , jo mazāk izjūt dzīvi . Viņi meklē dzīvi ārpus sevis , jo viņiem nav dzīves sevī . Turklāt to , ko viņi piedzīvo ārpusē , viņi nemaz nelaiž sevī . Tāpēc viņi nekad nespēj dzīvot intensīvi .

Cilvēki , kuri spēj sajūsmināties , ļauj sevi aizgrābt vienam vārdam , vienam skatienam , vienai nejaušai tikšanās reizei , mežam , pa kuru viņi pastaigājas; kalnam , kurā viņi kāpj .Viņus aizkustina brīnumjauka ainava .Viņi izraujas no savas atturības . Viņi nokļūst ārpus sevis un ienirst piedzīvotajā . Ļaujies sajūsmai visbeidzot nozīmē arī ļaut . lai Viņš ievelk mūs sevī .Viņš , kuru mēs sastopam it visā – radībā , cilvēkā , katrā vārdā , mūzikā , mākslā . Tikai Dievā es piedzīvoju cilvēka , dabas un mākslas noslēpumu . Viņā man atklājas visi dziļumi . Visā es pieskaros Viņam .

Cilvēki , kuri spēj sajūsmināties , spēj sajūsmināt arī citus . No viņiem staro dzīvība . Cilvēki vakaros nesanāk kopā , lai sūdzētos par dzīvi . No viņiem dzirkstī sajūsma. Viņiem ir idejas , un viņi grib ar tām iejūsmināt arī citus .Viņi sajūsmināti spēj stāstīt par to , ko piedzīvojuši . Un dzīvesprieka un svaiguma elpa jau ir klāt . saruna vienmuļi nerit tālāk . Tā kļūst aizraujoša . Vienmēr rodas jaunas idejas , jauni plāni . Mūsos tiek atmodināts prieks dzīvot .

Pēkšņi mums rodas vēlēšanās aiziet uz šo koncertu , apmeklēt šo izstādi , doties pastaigā pa šo ceļu . Šādi cilvēki atdzīvina mūs un piepilda mūs ar garu .