Kopienas eņgelisMēs visi kaut kādā veidā dzīvojam kopienā ģimenes kopienā , baznīcas kopienā, ciema kopienā un pilsoņu kopienā. Un kāda te nozīme kopienas eņģelim? Kopiena, kurā mēs dzīvojam , vienmēr ir apdraudēta. Tā var sabrukt, ja mēs neesam labā saskarsmē, ja katrs skatās tikai uz sevi , ja katrs sēž nocietinājies savos aizspriedumos kā ierakumos . Kopienas eņģelis vēlas tev palīdzēt piedzīvot īstu kopienu.
Mūsu vēsture ir pamācoša : pirmajiem kristiešiem bija pieredze , ka iespējama kopiena starp jūdiem un pagāniem, vīriešiem un sievietēm, nabagiem un bagātniekiem Tas bija pierādījums tam , ka Dieva valstība ir atnākusi. Jēzus Kristus ar savu personu un Garu , ko Viņš mums dāvāja , apvienoja cilvēkus , kas kopienā bija tikpat dažādi kā Viņa mācekļi .Kopienas pirmajiem kristiešiem bija vieta , kur sastapt Dievu . Un arī šodien tā arvien vēl var par tādu kļūt. Intensīvi pieredzēt Dievu var cilvēku kopiena, kas lūdzas kopā dievkalpojumā vai lūgšanu grupā . Tad mēs uzreiz jūtam, ka neesam vieni, ka Dievs ir starp mums. Jēzus pats mums ir apsolījis : Kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā , es esmu viņu vidū .Vai arī mēs runājam ar draugu vai draudzeni un pēkšņi jūtam , ka pār mums atveras debesis un mūsu sirds kļūst plaša. Ja pēkšņi rodas šāds klusums , ne velti saka : Eņģeļi izgāja cauri istabai .Tad kopienas eņģelis rada jaunu kopā būšanas kvalitāti .
Tomēr mums zināma arī tāda pieredze, ka kopiena var kļūt par nastu . Tad mēs pūlamies cits ar citu tikt galā .Bet nekas neizdodas , mēs rīvējamies cits gar citu , iegūstot tikai rētas .Kad viens konflikts ir novērsts , tūlīt jau izceļas nākamais . Mēs jūtamies bezspēcīgi izdzīvot kopienas ideālu , ar kādu esam atnākuši . Mēs esam vīlušies un uzskatam sevi par nespējīgiem kopā izaugt par patiešām dzīvu kopienu .Taču arī šāda sāpīga pieredze var kļūt par Dieva sastapšanas vietu . Tā var tev norādīt uz eņģeļu kopienu , kur tu patiesi būsi kā mājās. Jo tur tu varēsi būt tāds , kāds esi . Tur tevi neviens neaizskars par sīkumiem .Tur neviens savas problēmas neprojicēs uz tevi. Tev ir vajadzīgs kopienas eņģelis , kas juceklīgās un sabojātu attiecību situācijās parādīs , ka ir vēl kāda dziļāka kopiena, kura tu esi iegremdēts ,- eņģeļu kopiena. Tad tu jutīsi , ka tas ideāls , kādu tu sev esi izveidojis par kristīgu kopienu, ar saviem spēkiem vien nav piepildāms . Lai tu vispār varētu dzīvot šajā kopienā , kurā ir tik daudz konfliktu un intrigu , tik daudz cilvēcisku vājību un neīstuma, jābūt kādam dziļākam pamatam tevī- pamatam , kas atrodas viņpus tevis. Kopiena nekad nevarēs piepildīt tavas ilgas pēc mājam un mīlestības pilna patvēruma . Tā ieteiks tev ar savām ilgām vērsties pie Dieva . Kāda hasīdu stāstā teikts , ka mēs tikai tad varam sākt dzīvot paši savu dzīvi , kad esam gatavi dalīties tajā ar citiem . Rabīns tur saka: Katrs cilvēks ir aicināts kaut ko šajā pasaulē novest līdz pilnībai. Pasaulei ir vajadzīgs ikviens cilvēks. Taču ir cilvēki, kas visu laiku sēž ieslēgušies savās istabiņās un mācās , un neiziet no mājas ne soli, lai pārrunātu to , ko ir iemācījušies, ar citiem. Tāpēc viņus sauc par ļauniem. Jo , ja viņi pārrunātu to ar citiem, viņi novestu līdz pilnībai tos , kuri viņiem tiktu sūtīti . Tas nozīmē: neesi ļauns pret sevi .Un ar to ir domāts : neuzkavējies tikai pats savā sabiedrībā , izej pie cilvēkiem .Neesi ļauns ar vientulību. Ir labā vientulība, kas ļauj mums būt kopienā , un ir ļaunā vientulība , kas mūs izolē .Tajā mēs noslēdzamies un līdz ar nesasniedzam vairs to ieguldījumu, kādu cilvēku sabiedrība no mums gaida , proti : lai mēs kopā būšanu padarītu auglīgu savā , ļoti personiskā veidā, esot tādi , kādi esam tieši mēs , caur savu vienreizīgumu parādot šajā pasaulē kaut ko no Dieva pilnības . Ja cilvēku kopienu redzi kā zīmi kopienai , kuru tev vēlas dāvāt Dievs, tad tu vari to baudīt. Tad vienmēr būsi pateicīgs par tevis pieņemšanas pieredzi . Tu zini , kam tu piederi . Tur tu vari būt tāds , kāds esi . tur tev sevi nav jāpierāda . Ne vienmēr tev ir jāpiepilda tas , ko gaida citi . Tu drīksti nokrist . Tu drīksti kādreiz būt arī vājš . Tieši tā jau arī ir kristīgas kopienas pazīme , ka mēs drīkstam parādīt savu vājumu , savas rētas . Henrijs Nauvens ir teicis : Viss, ko mēs noslēpjam no kopienas , atņem tai dzīvīgumu . Ja mēs nerādām kādu savu vājību un vēlamies to labāk noslēpt, kādā svarīgā vietā kopiena nevar uzplaukt. Kopiena nozīmē, ka mēs dalāmies cits ar citu visā ar savām stiprajām un vājajām pusēm. Taču vienmēr ir jāatstāj vieta arī telpai , kur glabāt savu noslēpumu .Tikai tad , ja katrs var un drīkst pabūt pats ar sevi , var rasties kopiena . Dažas kristīgās kopienas pārslogo savus cilvēkus , jo grib iegūt no viņiem ne tikai naudu , bet arī visas viņu domas un jūtas . Tad bieži tiek pārkāpta robeža , kur jau sākas totalitārisms . Kopienai vajadzīga plašuma un brīvības elpa .Vientulībai un kopā būšanai jāatrodas veselīgā spriedzē . Ja kopiena tiek absolutizēta , no tās šaurības un ierobežotības mēs tik tikko spējam elpot. Tikai tad , ja kopienā var iet arī savu personisko ceļu , tā var nest augļus . Tā mūs izaicinās doties ceļā arvien tālāk. Tā parādīs mums mūsu baltos plankumus , lai mēs ietu pa patiesības ceļu .Un , ejot pa šo patiesības ceļu mēs iegūsim jaunas atziņas paši par sevi un par saviem līdzcilvēkiem . Lai kopienas eņģelis tev uzdāvina šādu aplaimojošu un izaicinošu kopā būšanu |
