Datora pieradināšana.

Izmisīgi meklēju 12 Gb bijušās brīvās vietas sistēmdiskā. Vakar bija, šodien mistiskā kārtā pazuduši.

Nekas acīs nedūrās, monitorā rēgojās parastā mākoņu ainava. Grafiskajam redaktoram šaurība nepatika un darbojās lēni. Nekas cits neatlika kā meklēt pazudušos Gb. Ķēros pie mapēm un pēc pusstundas atradu. Pie media failu fragmentiem atradās vēl viena mape bez nosaukuma. No tās man pretī raudzījās Lēdija Čaterleja ar savu mīļāko, mūzikas skaņas, Vējiem līdzi.. un tā tālāk..

Tā bija kaķīša filmu mape. Kaķīts mierīgi lasīja Ievas stāstus un paskatījās uz mani nevainīgām, mīļām actiņām un apvaicājās vai es negribu kafiju. Dusmas bija pāri. Atteicos un meklēju savas kurpes. Problēma bija jārisna un steidzīgi. Tā nebija pirmā reize, kad tas, kam bija jāatrodās datos, filmu mapēs, vai grāmatu mapē, bija ieticis manos failos. Katram vajadzēja savu kompi. Izgājis uz ielas sāku gudrot kurā veikalā meklēt normālu, jaunu datoru. Sāku no viena gala un izstaigāju visus pa kārtu. Datoru komplekti mani neinteresēja. Monitori bija divi mājas, “klavieres” četras. Man vajadzēja sistēmbloku. Beidzot atradu ko meklēju neparastā vietā. Kā piedevu kancelejas precēm. Jauna meitene pildīja pārdevējas vietu un vēlējās opim palīdzēt. Man nekas nebija pretī un sāku viņu izvaicāt. Bet pārdevēja tik daudz saprata no datoriem kā es no izšūšanas krustiņdūrienu tehnikā. Zaļganās acīs raudzījas ar neviltotu izbrīnu manī. Kā es, cienījama vecuma cilvēks, nespēju saprast, ka man jāsēd pie tv ar avīzi uz degunu un jāsnauž. Ja nu man esot kas nesaprotams, lai gaidot datoriķi, rīt atbraukšot, ja būs laiks. Pagrieza man apetītlīgu pēcpusi un devās uz kasi. Gaisā novējoja rožu, lavandas, saldena kanēļa aromāts. To es pazinu, bet nespēju atcerēties maisījuma nosaukumu. Nebija arī svarīgi. Mani patreiz neinteresēja jaunās sievietes apaļumi un pēc kā tie smaržo. Es mierā nelikos un cēlu nost iekāroto lietu no plaukta. Sieviete aizgāja meklēt kasti un pēc brīža mēs satikāmies pie kases.

-Skaidrā naudā vai ar karti maksāsiet-

-Skaidrā naudā maksāju par zobu bakstāmajiem un prezervatīviem.-uzknābu sievietei.

Nesatricināmā mierā viņa paņēma karti no manis un pēc brītiņa darījums bija veikts. Ne jau pirmo reizi viņai trāpījās nekaunīgi pircēji. Vēl drusku iznāca pārrunas par lentas gabaliņu, kastes aizlipināšanai. Beidzot biju apmierināts. Uzmetu kasti uz pleca un devos sniegā. Ar to nepietika. Man vajadzēja datoriķi un kasti dabūt klāt pie interneta kabeļa. Man palaimējās. Džeks bija mājās, slimojot, bet man palīdzēšot, haltūra noderes. Pagaidīju viņu kafejnīcā un braucām uz dzīvokli. Pēc stundas kompis bija vietā un no monitora uz mani raudzījās parastais . Līdz interneta pieslēgšanai datoram nācās pagaidīt līdz rītam. Bet ko darīt man bija tāpat pietiekami. Izvilku programmu dublikātu disku un liku virsū, priecādamies par lielo tukšumu, stabilo brīvās vietas daudzumu. Nu, viss bija vietās. Atvēru programmas, vietā, OK. Bet tā viss nebija, nedarbojas pilnīgi nekas. Nācās gaidīt nākošo rītu, kad pieslēdza internetu un varēja sameklēt draiverus. Media

Players man stāstīja, ka savu mūžu nav redzējis media failus un tos nespēlēs. Dators mani pasūtīja. Atbrauca datoriķis un ņēmas vairāka nekā stundu, netikdams gudrāks par mani. Pēc laiciņa pazuda interneta pieslēgums, neesot kabelis klāt. Neskanēja austiņas. Tagad domāju ko darīt?

Izmest pa logu vai likt pārinstalēt. Nolēmu, ka izlidināt apsnigušajā puķu dobē vienmēr paspēšu un sistēmbloks novietojās datoriķa autiņā un brauca uz biroju. Tur gar viņu ņēmas puikas kolektīvi. Izķidāja, nekādu slimību neatrasdami. Beidzot uzlika win7 un pievienoja internetam. Kompīts izceļojies un pabijis tādā uzmanības centrā, pieņēma interneta signālu. Beidzot tas novietojās uz sava plauktiņa datorgaldā, blakus manām kājām un sākām censties saprasties. Biju kārtīga čoma vietā iegādājies vienu blondīni. Domāju ko darīt un kā piešmaukt kompi, novērst uzmanību no sevis. Vispirms uzinstalēju vairākus profesionālus utilītus, diska tīrīšanai un defragmentēšanai. Tad iebāzu datos visu attlēlu bibliotēku. Visus kādreiz klipos izmantotos attēlus un veselu lērumu rožu. Kamēr dators tos pētīja, uzinstalēju grafiskos redaktorus, konvertēšanas programmas, divus movie makerus un papildus playerus. Vēl nākošo dienu nostrādāju saliekot nepieciešamās programmas darbam, pieliku printeri. Bija sakārtots darbam. Darbojās atri un nevainojami, bet tīnītes daba ir palikusi un prasa nepārtrauktu uzmanības parādīšanu. To arī neliedzu, blondīnēm,kas blondīnēm pienākas.