Dienasgrāmatas (blogi)

1. decembris. Sestā ziemas diena.

Kā saka dižāki vīri, aiz borta -15 grādu. Tāds sals šoziem vēl nav bijis. Kad izlīdu no siltās migas, termometrs istabā rādīja tikai plus 18, bet tualetē aizsalis pods. Nu, to podu dabūju pie dzīvības itin viegli – ar vienu tējkannu vāroša ūdens, bet tas jau ir signāls, ka vakarā būs jālej iekšā sālsūdens. Vai arī varbūt pamēģināšu – man ir savi pāris litri kaut kāda vecveca tosola. Mašīnā tādu liet diezin vai vairs būtu jēga, bet šeit varbūt tas vēl noderētu. Saņēmu dūšu un aizskrēju pēc malkas. Tā jau liekas, ka it kā jau derētu malku sanest jau vakarā, lai no rīta nebūti uzreiz jālien tādā spelgoņā, bet redz, ka tā kaut kā nesanāk. Vakar vēl pa gaismu atnesu veselu dienas normu, bet vakarā jutu, ka māja atkal sāk dzist un tāpēc to malku visu izkurināju. Bet šorīt nolēmu iemēģināt kamīnu. Reizēm sākumā, kamēr cukas nav iesilušas, viņš reizēm sit atpakaļ dūmus, tāpēc jākurina uzmanīgi, bet šoreiz viss iznāca labi. Tam kamīnam ir tāds miniatūrs mūrītis, kas apsilda abas istabas. Tādu karstumu kā Jotula tas nedod, bet toties to siltumu atdod pamazām, un māja ir silta visu nakti. Tā man te iznāk liela cilvēka rotaļas gan ar to apkuri, gan ar malku. Jo malkas sagāde ir mans pats galvenais hobijs. Tagad, to malku kurinot, es bieži vien atpazīstu vienu vai otru pagali un atceros, kā to skaldīju vai zāģēju, vai krāvu grēdā. Un skatoties kamīna liesmās, es sapņoju par siltu un saulainu aprīļa dienu, kad pumpuri vēl tikai briest, un es darbojos pa alkšņu un blīgznu biezokni kā bullis pa trauku veikalu. Bet ap mani ir salasījies vesels bariņš manu seno draugu: gan visu sugu Zīlītes, gan Garastītes, gan Sarkanrīklītes, gan mūžīgais tarkšķis Paceplītis. Reizēm viņš uzmetas uz kāda vētras izgāztas egles celma dažu metru attālumā no mana malkas krāģīša un dzied stundām ilgi, kavēdams man laiku. Tā ir ar tiem mazajiem putneļiem – pavasarī viņi priecēja mani, bet tagad es tiem palīdzu izdzīvot.

Ventā jau divas dienas gāja vižņi, un es nešaubos, ka šodien upe ir pilna ar tādām „pankūkām”, kā pirms dažiem gadiem. Derētu aizbraukt, bet tad vismaz stundu man nāksies stāvēt 10 grādu salā un gaidīt autobusu. Bet diena ir brīnišķīga... Kā rīkoties? A???