Dienasgrāmatas (blogi)

30. novembris. Piektā ziemas diena.

Vakar biju nolēmis nopietni cīnīties ar salu. Mans malkas grozs ir nolietojies un saplīsis, tāpēc tagad es malku nesu ar tādu platu plastmasas spaini, bet šoreiz paņēmu vēl otru. Malkas šķūnītī man ir diezgan – pietiktu varbūt pat divām siltākām ziemām, tikai tā nešana ir mokoša. Ja tev kaut kas sāp, tad vienkārši vajag paciest un izdarīt, bet ja ir slinkums, tad tur vairs nekādas zāles nepalīdz . Vakar, tātad, biju nolēmis uzvarēt ne tikai salu, bet arī slinkumu. Un izdevās! Malku sastiepu divas normas un pie viena atnesu tādu resnu zarainu bērza runguli. Baidījos jau, ka nelīdīs tajā Jotulā iekšā, bet ielīda gan. Uzbāzu tieši virsū uz karstām oglēm, un kad nu viņš iedegās, tad gruzdēja un deva siltumu līdz rītam. Tieši tāpēc, kā jau siltā istabā, piecēlos ap pusastoņiem. Ārā tie paši – 13 grādi. Sāku jau domāt, ka varbūt tas vjetnamiešu termometrs ir vienkārši sasalis un iesprūdis, tāpēc izliku laukā arī istabas termometru, kura izcelsme nav zināma ( varbūt turku vai poļu), bet arī tas rādīja praktiski to pašu. Klausoties Rīgas radio, man allaž liekas, ka gaisa temperatūru ziņā Mežvalde ir rekordiste.

Barotava šorīt sāka darboties jau līdz ar mazu gaismiņu, kad aiz loga atskanēja tādi dūšīgāki būkšķi. Izrādījās, ka tas ir Dižraibais dzenis - pirmais šoziem. Lai viņam laba apetīte! Ja neskaita dienišķo alus kūri un priekšā stāvošās hokeja batālijas, tad tas arī ir viss. Lai jums jauka diena!