|
2.dec. Septītā ziemas diena. Vakar uz pilsētu tomēr aizbraucu. Un nekā traka nebija tie nieka 10 grādi bez vēja netraucēja ne cimdus novilkt, ne padarboties ar fotoaparātu. Ventā patiešām atkal peldēja ledus pankūkas un pa to stundu, kas man bija atvēlēta, iztīksminājos diezgan. Biju pat nobraucis pa stāvo krastu lejā līdz ūdenim. Skaisti. Žēl tikai , ka nevaru pievienot kādu bildi, jo oho neņem pretī - laikam jau nemāku ar viņiem norēķināties. Šorīt laiks ir kļuvis mīkstāks - tikai 10 grādu no rīta, un likās, ka pa dienu kļūs vēl siltāks, jo debess apmākusies un arī vējš mainījis virzienu, un tagad pūš no dienvidaustrumiem. Bet nekā. Tieši šis nejaukais vējš ir tas, kas rada aukstuma sajūtu, un arī temperatūra tāpat pie 9 grādiem vien turas. Ventā joprojām peld vižņi, tikai šodien jau stipri vien blīvākā masā. Pie krastiem sāk parādīties ledus. Un tomēr es domāju, ka Venta vismaz Kuldīgas apkārtnē tik drīz vēl neaizsals. Putnu restorāns darbojas bez pārtraukuma. Visaktīvākās un kašķīgākās ir Lielās zīlītes, kuras visu laiku cīnās par labāku vietu pie mielasta galda. Zilzīlītes, protams, viņu priekšā piekāpjas, bet savas veiklības dēļ arī tukšā nepaliek. Zvirbuļi ir vislietišķākie. Viņi tās zīlītes vienkārši ignorē atlido un ēd cik grib. Jau otro dienu nav redzēti Dzeņi. Arī Dzilnīši pie barotavas nerādās, bet toties visai aktīvi darbojas pa osi tepat logu priekšā. Var jau būt, ka viņi pagaidām iztiek ar savām vasarā sagatavotajām noliktavām. Uz cerīņkrūmu bija atlidojis viens Mājas strazds, varbūt viens no tā bariņa, kas te klaiņoja pirms dažām dienām. Viņam tagad grūti, jo par gaļu nav pat ko sapņot. |
