Putnēns...... ( PASAKA - Tiem, kam tā ir vajadzīga...)

Tas notika šodien ar putnēnu.... Visu mainīja gaisma, jo tā kā puķe, kas aug, sasniedza debesis. Cilvēks to pamodināja.....Ar saviem spārniem, kas sasildīja pilsētu tad, kad tai palika auksti no meliem, ko ienesa vīri un sievas, mātes un tēvi, un citi, runājot par politiku,  jo tās esošā forma rada nelabumu.....Un cilvēks gribēja  kaut ko siltu....Un tad kopā ar mazo Feniksa oliņu, kas bija atrasta liedagā, parādījās pirmais sniegs. Oliņa sakustējās – dzīvība sāka savu ceļojumu. To sajuta arī zivis, kas bija klusējušas, jo pat tām bija apnicis runāt....Un viss nebija domāts konsolidācijai, kā to bija iedomājušies cilvēki, kas domāja, ka māk lidot...Oliņā mītošā dzīvība negribēja vēl mosties, jo kādu laiku viņas vietu bija aizņēmuši cipari... kuru nozīmi zināja tikai tie, kas mācēja dziedāt kā lakstīgalas riesta laikā, lai uzkārtu arī putnēnam parāda birku...Putnēns negribēja pamosties un palikt bez spējas lidot...

Cilvēki bija palikuši sveši viens otram...Kā var palīdzēt tiem, kas paši nezina, ko grib, tikai runā par to, kā būs...un ir samierinājušies ar visu un mēģina pamest savu ligzdu.....

Un mazajam putnam bija vajadzīgs siltums un ģimene, nevis viena, bet visas, kas ir šķirtas, jo cilvēki, kas domā, ka māk lidot, bija lēmuši konsolidēt arī laimi, izsakot to ar cipariem.

Cilvēkam likās, ka viņa domas – tīras,  jaukas un skaistas  - veltītas otram, bet tikai dažos vēl bija siltums, bet arī tas parādījās,  kad to pieprasīja TV  šovs,  jo daudzi cilvēki tikai tā vēl spēja atšķirt labu no ļauna , un laimīgi bija tie, kas ticēja sapņiem bez šova .Tomēr mazajam putnama bija palikusi cerība  izšķilties no olas....

Un drīz vīna reibums aizies prom, kopā ar paģirām, ko rada cilvēki, kas  domā, ka māk lidot...Un tad mazais putnēns ienāks katrā ģimenē un liks tai sapņot ar atvērtām acīm, nebaidoties, ka var pazaudēt mājas...Un cilvēku bērni priecāsies un mācīsies lidot sapņos, kas sasildīs viņu dzimtas mājas, nevis tās,  ko bija spiesti izvēlēties, lai paglābtu atrasto oliņu.....

Tad mazais putnēns dzirdēja, kā bērns pienāk pie oliņas un sasilda to savās plaukstās, kaut gan siltuma bija maz, jo tie, kas domā, ka māk lidot, sāk arī ķēzīt uz galvas, bet atšķirībā no bērna, kas ir salasījis maizes drumstalas no galda , viņi ir paēduši labi.....Bet bērnam ir oliņa, kas dod siltumu, ko nespēj sajust tie, kas domā, ka māk lidot , un viņu silueti pārklāj daudzas debesis....

P.S. Es ceru, ka arī manī vēl mīt spēja pasargāt mazo oliņu, sasildīt to ar savu sapni un darbu.....Ja kādam, ko zini, ir auksti, tad nokopē šo un aizsūti....Jo katram cilvēkam ir tiesības uz savu putnēnu....arī tiem, kas domā, ka māk lidot....Sāpes nāk tad, kad krīti....Viss ir atkarīgs no augstuma.....Spēja pamosties ir apslēpta cilvēka vēlmē ieraudzīt bedres dziļumu -  tās apakšu un piecelties....

Putnēns – būs Fenikss!