Putns, kas nemācēja peldēt, lidoja virs dzīves okeāna.......

     No kuras puses bija atlidojis putns? – to nezināja neviens, arī viņš.... Bet viņš vēlējās lidot un to arī darīja. Kaut tur, kur nav sākuma un gala nepastāv : virziena – uz priekšu vai atpakaļ..... Viņš mīlēja dzīvi, jo bija Fenikss –putns, kas spēj piedzimt un dzīvot un nebaidās mirt, jo tā pamatā ir, kāds labs darbs un sasildīta, kāda pasaule. Putns mīlēja dzīvi....Un ticēja, ka lido uzpriekšu....Sākumā viņa lidojums bija augsts... Likās, ka paceļoties augstāk un augstāk tas veidoja, ko kopīgu ar zvaigžņu paklāju. Un šis spīdums spēja parādīt ceļu gan kuģiem, kas bija nomaldījušies, gan ienest siltumu zivju ķermeņos.... 
`           Viņu visi mīlēja, bet neviens nespēja saprast.....Putna lidojums bija pārāk ilgs un tam bija apnicis būt par  zvaigzni, jo tā vēlējās cilvēks...Putna spārni bija noguruši...spīdēt! Putna  sirds arī bija nogurusi visu laiku būt karstai un sisties strauji. To cilvēks nezināja... Putns bija jauns un maz saprata no dzīves, bet centās pildīt visu, ko no viņa vēlējās cilvēks....Un putns lēnām saprata, ka nāves spēks neatšķiras no mīlestības valdzinājuma...Un savu dzīstošo, kritienu uzņēma kā lidojumu  lejup.

Viņš ļoti mīlēja dzīvi....Un neviens nebija redzējis viņa asaras cilvēkiem likās, ka tas ir dzintars, ko viņi atrod pēc vētras krastā. Bet putns raudāja un asaras piepildīja sāļo okeāna ūdeni.

Viņš redzēja, kā zvaigzne to apsteidz, jo tā tuvojās zemei daudz straujāk...Un putns raudāja par to, ka cilvēks to nesaprata... Jo arī bez viņa, kāds debesīs raudāja tikai no prieka. Cilvēks skatījās uz krītošo zvaigzni un iedomājās vēlēšanos, kā bija mācīts no mazotnes.

KĀPĒC???!!!Putns iekliedzās, kad zvaigzne iekrita ūdenī.... Putns, kas nemācēja peldēt un ļoti mīlēja dzīvi... Strauji ietriecās okeāna melnajās nāves dzīlēs... Viļņi sasniedza  debesis un putns sajuta, ka visums bija izveidojis kopēju pasauli, kur nav redzama horizonta, jo nāvei nav vidus līnijas....Putns ļoti mīlēja dzīvi, bet siltums sāka pamest ķermeni....un spēka palika ar vien mazāk.....