|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| lelde_petersone, 22-08-2010 22:42 |
|
32 |
Manas dzīves banālā puseManas dzīves banālā puse.
Tavi vārdi man kā mēmais kino,Kā teātris ar klauniem...Izsmiekls es Tev esmu...
Tu no augšas skaties un smejies par mani...Par manām jūtām...Tu smējies par asarām ko lēju par Tevi...Tu salauzi mani...
Tu salauzi, sadragāji, sagrāvi visu!Tu esi sadists...Tu esi liekulis - es Tavs upuris...Tavi vārdi man kā melnbaltā kino
Klasiski, bet banāli tizli un truli Kā rūsains nazis, kas manu sirdi griež...Griež pušu rētu ko reiz jau griezi manā sirdī,
Kas nebij vēl sadzijusi, kas sulodama lūdza Tavu elpu sāpēs.Uz ceļiem
ar asarām acīs es lūdzu vēl atbildei vārdus, vārdus , kas man tik
svarīgi šķiet. Vārdus, kas manu sirdi šķels un nebūtībā mani dzīs...
Vien Tavi smiekli par manām asarām - tie manu pēdējo elpas vilcienu
nosmacēs un es vairs nebūšu, vairs nelūgšu, vairs neraudāšu un
nepazemošos tavā priekšā uz ceļiem ar asarām acīs...Es būšu es - nevis
tavu iegribu verdzene...Nebūšu vairs ķēdes vājais posms... Es būšu
trausls rozes zieds kam Tu pieaudzēji ērkšķus, ērkšķus uz kuriem drīz
vien pats rokas sagriezīsi un asiņosi. Asiņosi tā kā mana pāršķeltā
sirds... Tu uz saviem izdiedzētajiem ērkšķiem sadursies un lēnām , ļoti
lēnām mocībām beigsi šo klaunparādi, šo sadisma parādi, šo banālo,
vieglprātīgo soli ko atpakaļ vairs nepaiet...Šī Tev nav šaha spēle kurā
var paiet atpakaļ, šī nav šaha spēle mīļais - Šī ir dzīve, dzīve
dienžēl.... |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
