Rīts...Rīts - Interesants dzīves redzējums, nesaprašana un apziņa, ka tomērviss sliktais turpinās, tikai vēl grūtāk, vēl smagāk. Ņemot vērā mitros plakstiņus un slapjos spilvenus, neviļus rodas doma, par to ka pat miegā Tu jūties viens un bezspēcīgs vai arī vienkārši Tu nemaz neēsi gulējis. Prātā Tu saproti, ka jāceļas, kaut katrs muskulis, katraķermeņa šūniņa bļauj: "NĒĒĒ". Bet tomēr ir jaceļas, jo varbūt kaut kas mainīsies, varbūt uzlabosies, neskatoties ne uz ko...
Tu redzi smaidu, bet nedzirdi vārdus, smaidu, kas itkā iepriecina, bet taj pašā laikā ved izmisumā. Tu mēģini dot mājienus, kaut kādā veidā pasniegt roku, bet viss velti, Tu to nespēj... Pulkstenis sit stundu, kad Tev jāskrien, jo savādāk nevar, Tev vajg gaisu, Tev vajg.... Izejot ārā viss šķiet pelēks, Tu īsti neko neredzi, nejūti, vienkārši eksistē starp pārejiem dzīves aktieriem, kas tupi smaida savos klauna kostīmos.Doties kaut kur kā robots un ja Tev kāds jautā: "Kas jauns, vai visskartībā?" vai vēl "labāk" :"Kā jūties?" Tu atbildi:" Viss ir kārtībā,ka nekas nav noticis," Tu jūties tā itkā uz sejas būtu maska, maska uzkuras būtu uzzīmēts stulbs smaids, ar košu lūpu krāsu. Smaids un smiekli - tās pašas asaras un kliedzieni, jo Tu smaidi un smejies tikai un vienīgi, lai noslēptu, kas ir iekšā, sajūtas un domas nemainās -Tikai mīmika.
Tu apsēdies, skaties zilā ekrānā, trīsreiz pārbaudi telefonu un izmisums Tevi pārņem vēl vairāk, jo Tu atkal saproti, ka nekā nav, bet galvenais Tu saproti, kur ir tas ko Tev vajag. Tu ietinies segā un skaties tālumā, tālumā kur peld cilvēka veidols - Jā! tieši tasveidols, Viņš kustās mūzikas un gaismas ritmā, smejās un attalinās....
Stāsta loģika? Nezinu.
Atbildes? Zinu, bet neteikšu.
Punkts? Es domāju, ka vajg - ir jāmāk samierināties ar visu un kļut pieaugušam, ja nevar vai negrib, nav vērts mēģināt.
Tiešām? A es Tev kādreiz melotu?
Mīli? Protams, bet lai mīlētu ar vienu cilvēku ir par maz. |
