Ir pusnakts, pa TV Eirosports rāda kaut kādus stulbus un asiņainus it kā bokseru kautiņus, un es ieslīgstu tādā nervozā pusmiegā. Nez no kurienes uzrodas Feds un saka, lai es ceļoties augšā, jo man galvā esot saradušās utis! Kas par muļķībām! Mana galva ir plika kā katla dibens, un arī tas niecīgais matu vainadziņš gar malām ir nopucēts pliks jo pliks. No kurienes te varētu būt utis?!!! Viņš tomēr neliekas mierā un uzstāj, lai es pārbaudu. Es pārlaižu roku pa galvas virsu, un tiešām sataustu lielu un melnu uti! Liec uz naga, liec uz naga sauc Feds, un to es arī daru. Lai cik es arī nebraucītu savu galvu, utis nāk kā apsēstas. Es jūtos manāmi satraukts. Labi, ja kāda uts atrastos kādā matainā galvā, tad to varbūt neviens pat neredzētu, bet ko lai daru es, kad mana galva ir tik pārredzama kā Nacionālās Operas skatuve?! Es tās kauju, kamēr pirksti kļūst asiņaini. No virtuves atnesu dvieli, noslauku rokas un beidzot aizmiegu. No rīta, kad pamostos, no Feda nav ne vēsts. Uz krēsla karājas dvielis, bet bez jebkādām asiņu pēdām. Acīmredzot atkal šis bosiks Feds mani ir iznesis cauri...
. |