Par filantropiski mizantropisko dzīves un prāta ekoloģiju.

Redzot šolaiku bērnus, gribot negribot sāc saprast ķēniņu Ērodu.

Mihails Zadornovs.

            Ese te nesen izlasīja, ka mums draud globāla saglupšana. Nu, totāls visas cilvēces sastulbums kā vispasaules sasilšanas būtisks rezultāts. Kā elektrifikācija un komunisms apmēram. Re, izrādās, ka visi gudrie atklājumi, garīguma uzplūdi utt. cilvēkam atgadījušies vien tad, kad aukstums nācis virsū. Nebijis, kur sprukt. Tiesa, visādas tautu staigāšanas un dižlaupīšanas ar bijušas ap to pašu laiku. Bet, kā atkal palicis siltāks, visi ātri vien palikuši dumji, neprātojoši un nestaigājoši. Nu, kā viduslaikos apmēram. Tad, kad paši viedākie monarhi mazgājās reizi gadā, degunu šņauca pirkstos un ķemertiņā tupēja, kamēr nokalst. Es te biju domājis Dark Ages, ne Renesansi, lai gan tolaik ar bija visādi un ne labāk.

Vispār jau sakarīga teorija, pat, ja nerēķina aromātus un to nomākšanu. Tur bija izanalizēti visi kontinenti utt. Ja par dižu atklājumu uzskata gan alfabētu, gan metālapstrādi, gan, teiksim, televīziju, atomu un kvantu teorijas vai gaismrakstīšanu. Un grāmatu drukāšanu, protams. Cita lieta laikam gan būs tas, kā šos sasniegumus mēs pielietojam. Reizēm liekas, ka nevajadzēja vis atklāt, bet gan aizklāt visas tās padarīšanas. Nu, kaut daļu. Lielāko, protams.

            Un tad nu mans sāka punktierēt par pusotru citu lietu. Iznāk tā, ka mana mīļā mizantropiskā pasaules uztvere faktiski nozīmē labestīgu attieksmi pret cilvēci. JEI BOGU, ES TĀ NEBIJU GRIBĒJIS!!! Jā, taisnība vien būs bijusi vecajam, nīgrajam, caurkritušajam bilžu mālderim un sakarnieku jefreitoram Ādolfam Šiklgrūberam, kurš savulaik, glāstot Blondiju, kas vispār bija nevis sieviete, bet vācu aitu suņa kuce, (Braunas jaunkundze bija vēlāk) esot noteicis: „Jo tuvāk es iepazīstu cilvēkus, jo vairāk iemīlu suņus.” Nē, nu, protams, ikviens fīrers visu zināja un zina labāk. Kudiš labāk.

Vienkārši ģeniāls onka. Ģeniālāks pat par sievasmāti.

Un tā nu sanāk, ka no vispārējās cilvēces attīstības viedokļa cilvēknīšana, masu slaktiņi, geto un tamlīdzīgas lietas ir tīrā filantropija, bet visādas humānās būšanas, badacietēju barošana utt. ir vistīrākais genocīds. Vo, kā sanāk. Napalms plus AIDS par labu progresam. Jo vajag, lai galu galā būtu mazāk stulbeņu un kretīnu. No sugas garīgas ilgtspējības viedokļa raugoties, protams. Un pāris tūkstoši ģēniju šurp vai turp nav no svara. Fiziskā ziņā briesmu nekādu. Pasaule jau tā ir tik mēreni pārapdzīvota un pieķēzīta, ka lielai daļai būs apsprāgt tik un tā. Tad jau labāk to lietu pasteidzināt, nevis stiept gumiju. Nu, apmēram tā, kā Lennebergas Emīlam veicās ar zobu raušanu.

Nē, nopietni. Jo vairāk es tā aizdomājos, jo aizdomas kļūst par dižāku pārliecību. Ņemsim, teiksim, informāciju un/vai kultūru. Nospiedošajā vairākumā rakstītais vārds un vērojamās lietas ir, kulināri izsakoties, nevis nopietna ēdmaņa, bet gan tādi našķi. Ja salīdzina ar to pašu Renesansi, da kaut vai ar aizpērno gadsimtu un pērnā pirmo pusi, tad tas, ko mums grūž iekšā teitan un tagad, ir nevis domas aperitīvs, bet prāta apetītes nositējs. Popkorns un čipsi, nevis kārtīgs, asiņains bifšteks. Nē, protams, arī popkorns var būt visai radoša un rosinoša ēdmaņa. Kā, piemēram, zirņi, kuru zupa vispār ir vācu karavīra mūzikas instruments. Vai gurķi ar pienu, teiksim.

Tā nu viš i ar to informācijas kontinuumu. Garīga caureja un nekas cits. Trakāk, kā tēvocim Jūlijam ar pasaku pasauli un Jonu Pluntu. Nujā, metāns, propāns, piridīns un citas pirdiena gāzes, starp citu, veicina globālo sasilšanu.

Klasisks piemērs. Taisni vai no acu priekšas pagrābts. Internets un visas datoru būšanas. Pirmā doma jau bija lieliska. Globāla bezmaksas informācijas apmaiņa vienotā tīklā. Iespēja sazināties reālā laikā. Gluži kā telekomam – ar jebkuru vietu. (Tiesa, labi padomājot, ne jau nu ar kuru katru vietu es tā gribētu uzreiz sazināties. Es dodu priekšroku saziņai ar acīm, balsi un ausīm... Citi orgāni, vietas un vietiņas lai paliek savādākai saskarsmei. Da kaut vai tā pati mēle... ir, ir, par ko padomāt un pasazināties... ) Un gluži tāpat bija ar visām tām mašīnvalodām. Nu, ALGOL tur, basic un citas Dirty Operative Systems, DOS, vārdu sakot. Es uzsveru, ideja bija par bezmaksas padarīšanām. Dzelži bija jāpērk, bet programmatūra bija brīva. Bet tad atnāca viens briļļainītis un visiem (logiem) uzlika Mikromīksto (Microsoft). Un tā viscaur, sākot no akmens laikmeta. Pat Dagēra pirmais māceklis tapa notiesāts par pornogrāfijas pavairošanu un izplatīšanu. Slinkums meklēt citus salīdzinājumus.

Nē, nu, protams, cilvēcei ir arī cita iespēja. Un man reizēm šķiet, ka mēs to jau esam izvēlējušies. Var jau deevolucionēt un kļūt par kārtējo bezastes mērkaķu pasugu.

Re, nupat pieķēru sevi naivā ideālismā. Kādēļ gan iepriekšējo rindkopu es rakstīju nākotnes izteiksmē un nez kādēļ tikai pieļaujot kā šķietamu varbūtību??? Paanalizējot to laika apjomu, ko mūsu dzīvē aizņem reklāma un dažāda draza, sirreālas nerealitātes, it kā dzīvesšovi un nebeidzami seriāli mākslas darbu vietā, mēs sapratīsim, ka līdz šimpanzēm mums vēl augt un augt. Glūnot TV, jau sanāk pat tā, ka nu jau vairs nav laika pat vienam otru pablusot...

Taisni prieks, ka vēl spēju tik gudri izteikties. Laikam tomēr ir veselīgi turēt vaļā logu. Sasilšana drusku aizkavējas. Un gaiss vēdinās. Vienīgi kaķi tā arī guļ uz radiatoriem. Viņiem ir po. Jo siltāk, jo saldāks miegs.