Teijāteris un cirks.

Šitie nezog tikai siltu sūdu un karstu dzelzi.

Juhans Smūls. Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens.

            Nesākšu šoreiz ar vecumveco tēzi, antitēzi un protēzi, ka cirks mēdz gan aizbraukt, gan atnākt, bet klauni... (Aplausi) Pašiem jau tā kā dzīves garumā ilgstošai pieredze vajadzētu likt manīt. Atgādināšu vien citu viedu teijātera lietu, proti – traģēdija senajiem hellēņiem nozīmēja „Āža dziesma”. (Ilgstoši aplausi) Un šie jau zināja, kas un kā jāsauc un kas un kur vainīgs. Viņiem bija vesels Panteons... Ne āžu, bet arī uz to pusi gan.

            Mums ir gan panteons, gan vēl pulkāks bariņš... Un ne tikai uz to pusi. (Aplausi) Precīzi. Neesam jau nekādi hellēņi. Par spīti romiešu tiesībām. (Ilgstoši aplausi) Kā tur ar to pirmo nakti, īsti nezinu. Ar visām citām naktīm un dienām gan skaidrs tāpat.

            Vakar ieilgušam pasākumam pa vidu noklausījos beigas seriālam „Vienkārši pensija”. (Aplausi) Mani tas gan neskar un neskars. Domājams ap to laiku, kad tie paši āži, tikai citā panteonā, nolems, ka nu man ar tā kā vajadzētu... es jau būšu ieguvis piecus zinātņu grādus zāles augšanas pētīšanā. No apakšas raugoties, protams. (Ilgstoši aplausi)

            Nu lūk. Un visā tajā traģiskajā traģēdijā es tā arī nesapratu divas lietas. (Aplausi)

            Pirmā. Mums ir tiesa vai nav. Ne tai nozīmē, vai mums ir tiesības un taisnība, vai nav – kam un kas ir, tas skaidrs pat kaķim, sevišķi patversmē augušam. Pat atbumbotam runcim ir skaidrs, kā tur ir ar to būšanu un kam. Runa ir par orgānu. (Atturīgi aplausi) Par institūciju, nebīsimies šī vārda. Tātad viena tiesa, tik drusku zemāka par pastaro, nolemj, ka savārītās ziepes šoreiz – savādi gan! – ir ne vien cilvēkiem kaitīgas, bet pat pretlikumīgas. (Ļoti ilgstoši aplausi) VO, BĻIN! Ja reiz pretlikumīgas, tad jau tā kā noziegums, ne? Kur skatās SAB jeb Susuriņu Aizsardzības Biedrība? Dafai, pucī vainīgos! „Aiz pogām ķer un vestēm/Un spundē tik aiz restēm...” (Aplausi) Vispār jau no Lilioma, ja kas. Vispār jau to laikam arī sauc par tiesiskās paļāvības principu un vislabāk, visīsāk to reiz pateica viens dižs dzejnieks un aktieris. Es biju domājis Vladimiru Visocki un viņa izmeklētāja Gļeba Žeglova fundamentālo frāzi: „Zaglim ir jātup cietumā! Nozagi – sēdi!” (Ilgstoši aplausi, pāriet ovācijās)

            Vispārīgi ņemot – ja reiz valdība pieņem, Saeima atbalsta un piešķir likuma spēku, bet prezidents uzreiz šerpi neiebilst pret konstitucionālas dabas pārkāpumiem, tad... Pareizi. (Nekādu aplausu) Dumpis. Visiem pekas gaisā, visus – pie vienas vietas! (Aplausi, saucieni „Bis!”, „Atkārtot!”) Vai arī... Ainažu pusē kakraz esot ledus jūrā ienācies. Pēc labākajām literārajām tradīcijām. (Aplausi) Nāves ēnā, tur, zināt, jebšu Vanadziņš un Dullais Dauka. Sasēdināt uz ledus, atstumt ar kārti un –... atkal pareizi! Nekas nenotiks! (Aplausi) Vai – pasarg, dies, ņemot vērā vēja virzienu un ģeogrāfiju, mēs dabūsim kaklā eestipois žēlabas par ūdeņu piesārņošanu un piedrazošanu... Akal jāmaksā! (Atturīgi aplausi)

            Nu un otrā lieta. Domāšanas īpatnības. (Vispārējas, ilgstošas ovācijas) Par ko te būtu jāsajūsminās? (Publika zālē sāk lauzt krēslus un – atkal jau! – prasa naudu atpakaļ)

Skaidrojošā vārdnīca.

(valodniekiem uzēdām)

Diždumpis – uzvaras vainagota revolūcija.

Diždiždumpis – Pasaules revolūcija (novecojis).

Mazdiždumpis – uzvaras nevainagota revolūcija.

Mazdižmazdumpis – izgāzusies revolūcija.

Mazmazdumpis – vietējas nozīmes ļembasts.

Mazdumpis – neliela protesta akcija.

Dumpis – bridējputns.

Dižķibele – Liela mēroga krīze, pastāvīga, nenovēršama.

Diždižķibele – Visums. Konstants faktors. (Puslīdz).

Mazdižķibele – Vietējas, valstiskas nozīmes krīze, pastāvīga un nenovēršama.

Mazdižmazķibele – Rajona mēroga krīze (normālais stāvoklis), nenovēršama.

Mazmazķibele – pagasta mērogos normāls stāvoklis.

Mazķibele – aizsērējis klozets.

Ķibele – dzīve.