Brauciens uz Usmu. Turpinājums.

Aiz Rendas garlaikoties vairs nav laika, jo te viss ir interesants: lūk ceļš uz grants karjeriem un man tik mīļo Acleju, lūk  Segliņa vārdā nosauktais ezers, lūk ceļi uz daudzajiem šīs apkārtnes ezeriem un pēc neilga brauciena arī ceļš uz Slujas ezeru, kura vientuļajos krastos savā laikā pavadīju pilnīgā vientulībā trīs neaizmirstamas dienas. Un tad seko vēl viens celiņš pa kreisi, kuru gan būtu grūti aizmirst, jo tas ved uz Usmas ezera pašu dienvidu galu,  un tieši šeit ir sākusies mana pirmā iepazīšanās ar Usmas ezeru. Jāsaka, ka ceļš gan ir dikti jo dikti izmainījies, nu varbūt ne jau pats ceļš, bet gan tas, kas redzams ceļa malās. Un redzamas jaunbūves un cita saimnieciskā darbība, bet galvenais ir tas slavenais objekts, kur kāds Izraēlas pilsonis rok gandrīz vai jaunu ezeru. Klāt tur, protams, nevar tikt un nevajag ar, jo gan jau es uz turieni kādreiz tikšu kā pasažieris Aivara Kamazā. Kad mežs ir beidzies, esam gandrīz vai klāt. Pa kreisi paliek Leiši – pamestas lauku mājas, kuru vārdā šī vieta nosaukta, kāds aizaudzis lauku celiņš, pa kuru kādreiz varēja apbraukt visu ezera galu, bet tagad to applūdinājuši bebri, tad cauri nelielam mežiņam un  ...   gribēju jau teikt – esam pie ezera, bet tā vis nav. Esam pie žoga un vārtiem ar uzrakstu  PRIVĀTĪPAŠUMS.  To jauko laukumu, kur kādreiz atpūtāmies un būvējām laivas,  tagad var tikai iztālis ieraudzīt. Taisnības labad gan jāsaka, ka saimniekam neko daudz pārmest nevar – pieeju pie ezera viņš ir atstājis mazliet sāņus, un uz turieni mēs negājām, bet tiem lielpilsētas vandāļiem, kuri šeit gadiem ilgi ir ganījušies un jutušies kā mazi ķēniņi, beidzot ir parādīta sava vieta. Un tas ir labi. Atceros, kā vienā no saviem pēdējiem braucieniem šajā laukumiņā satiku tā saimnieku. Un tad viņš arī pastāstīja, kā viņš te sabūvējis galdus un solus,  un  bērniem šūpoles, bet pa Jāņiem atpūtnieki to visu sakurinājuši. Tāpēc arī to žogu uzcēlis un vārtiem priekšā  atslēgu pielicis. Bet man viņš te atļāva apmesties mīļu prātu, un es esmu pārliecināts: ja es šeit gribēšu sastellēt savu smailīti un braukt ezerā, arī tagad man neviens to neliegs.