Meža darbi. 3. turpinājums,

21. jūlijā.

Nedēļa ir aizripojusi tik ātri, ka  nav bijis laika pat atskatīties. Malkas jautājumi ir risinājušies veiksmīgi, un arī brīvdienām nekāda vaina nebija. Pat superlietus nepagāja secen. Pilsētas svētki, mīļi ciemiņi un viss, kas ar to saistās. Bet šodien mēs ar Uldi ķērāmies pie darba. Beidzot savācām pēdējo skaldītās apses malkas kravu un, ar lietu spēlēdami paslēpes, to aizvedām uz Priedaini. Kad šis galvenais darbs bija padarīts, jutāmies tik pilni enerģijas un strādātprieka, ka aizspērāmies uz mežu. Tur sazāģējām atlikušo egles resgali un jau gribējām laisties uz mežābeles pusi, bet par laimi mūs tur jau viens večuks bija apsteidzis un iesēdies tajā mežacūku bedrē, kura pēc pēdējiem lietiem bija kļuvusi visai draudīga. Palīdzējām viņam tikt laukā un savu apmetni uztaisījām augšā kalnā. Pēc nelielas svārstīšanās ieklupām blīgznu pudurī un sākām gatavot jaunu kravu kādai Pārventas dāmai, kurai vajadzīga lapukoku malka 42 cm garumā. Jā, tāda nu ir tā mūsu firma, kura piegādā malku pēc klienta pasūtījuma ar centimetra precizitāti. Ik pa brīdim mums traucēja lietus, bet tomēr tika ielikts pamats rītdienas kravai. Vispār jau forši.:))