|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| pidulis, 22-02-2009 19:54 |
|
8 10 |
Rējējs ir mans paziņa vārdā Bonis. Es ne velti lietoju tieši šo vārdu paziņa, jo iegūt suņa draudzību ir ārkārtīgi grūti, un par to runāt pašlaik varbūt nav īstā reize. Ar Boni es iepazinos pirms kādiem 5 gadiem, kad biju tikko ieradies Mežvaldē un neko nezināju. Ieraudzīju pie kādas vientuļas mājas sievieti un gāju aprunāties. Viņa mani uzņēma ar nelielām aizdomām vai vismaz piesardzību, kā jau nelielā ciematiņā, kur visi viens otru pazīst, uzņem jebkuru svešinieku. Tieši tāpat pret mani izturējās arī suns. Saimniece paskaidroja, ka viņš nekodīs, bet mājas durvīm gan labāk netuvoties. Jāsaka, ka suns bija pilnīga saimnieces kopija. Gadu gaitā mēs ar saimnieci sapazināmies itin labi, jo arī viņa mīlēja putnus un tos regulāri baroja, bet ar visu to viņa ne reizi netika mani aicinājusi ne tikai mājā, bet pat pagalmā ne. Tāds bija arī Bonis. Lūk, es eju mājai garām, Bonis jau pa gabalu riedams skrien pretī. Kad satiekamies, viņš mani apož, piebaksta ar purnu man pie kājas, un tā ir zīme, ka es esmu atpazīts. Ja iznāk saimniece, kamēr mēs runājam, suns pret mani kļūst visai labvēlīgs, bet, lūk, glaudīt sevi neļauj nekad viņš vienkārši izvairās. Ir jau pagājis laiks, un ar Boni esam atraduši kopīgu valodu, bet viņa prasības es tomēr respektēju vienmēr. Ir tāda veca un zināma gudrība: kad tu iegādājies suni, rēķinies, ka kādreiz tev viņš būs jāzaudē, jo cilvēks dzīvo ilgāk. Šoreiz tomēr ir iznācis citādi Bonis ir palicis viens. Viņa saimniece nav mirusi, bet viņa ir aizvesta uz tādu Liepājas slimnīcu, par kuru labāk nerunāt. Boni it kā pieskata kaimiņi, bet būtībā jau viņš visbiešāk sēž mājas priekšā un gaida saimnieci. Kad man gadās iet uz to pusi, es parasti priekš viņa paņemu kaut ko garšīgu. Tā arī šoreiz. Es viņu nesaucu, bet gaidu, kad viņš mani atpazīs, jo tas ir interesants mirklis. Viņš kļūst it kā mazāks, un astei līdzi luncinās gan krusti, gan mugura. Ausis pieglaustas, bet acu skatiens tāds silts, silts. Kopš saimnieces vairs nav, liekas, ka viņš pret mani ir kļuvis stipri vien draudzīgāks. Varbūt es viņam atgādinu pazudušo saimnieci... Kaimiņiene saka, lai es viņu ņemu pie sevis, bet es to nedrīkstu darīt, jo man nav vietas, kur viņu turēt. Diemžēl. Un tā nu iznāk,ka mēs ar viņu reizēm satiekamies un jūtamies laimīgi. Viņš pa taciņu pavada mani līdz malkas šķūnītim, tad apsēžas un noskatās, kā es aizeju savās gaitās uz tik daudzreiz pieminēto Zemeņu izcirtumu. |
Ariadne14: ...žēl man tā Bonīša... #1 2009-02-22 20:06
sanshux: sunim saimnieci neviens nevar aizvietot, un ir labi, ka viņam ir vismaz kāds, kurš par viņu raizējas ;) žēl Bonīša,kurš nesagaidīs savu saimnieci pārnākam.. sailgojos pēc savas auviņas,kura mani gaida mājās.. #2 2009-02-22 20:17
radieto: Jā, suņa pieķeršanās, uzticība un mīlestība nav vārdos izsakāma. Kā pie veikala ārpusē piesietais suns gaida iznākam savu saimnieku! Un te - jāgaida bezgalīgi. Žēl! Nabaga Bonis... #3 2009-02-22 20:18
lapsinja07: varbūt suņuku kāds var paņemt pie sevis, tā taču vienu nevar atstāt uz nezināmu laiku, un vai cerība, ka kāds pie viņa ieradīsies, lai būtu blakus! #4 2009-02-22 20:24
tapatvien: Dzīve...
suņa dzīve ;o( #5 2009-02-22 20:47
dienasgaisma: Bonim ir ļoti skaistas acis...tajās ir viss redzams. #6 2009-02-22 22:10
pidulis: Jā, par Boni es daudz esmu domājis. It kā tā jau ir ir cilvēki, kam nav savas pastāvīgas pajumtes, bet es te tagad raudu par suni. Un tomēr tā nav, jo suns ne pie kā nav vainīgs. Nekad neesmu redzējis viņu pie ķēdes, bet tajā pat laikā nekad neesmu viņu redzējis blandāmies apkārt pa laukiem vai ciematu. Saimniecei viņš ir bijis draugs un ģimenes loceklis ar stingri izteiktu teritorijas izjūtu, tāpēc viņš arī sargā māju neatkarīgi no tā, ir saimniece vai nav. Nu, vispār jau gluži bezcerīga tā lieta nav, jo kaimiņi vismaz kaut cik to suni uzrauga un pabaro, un aiziet bojā neļaus, bet tas arī viss. Diemžēl. Jo drauga un saimnieka viņam vairs nav. Mežvaldē viņu neviens nepaņems kaut vai tāpēc, ka viņš pie pirmās izdevības atgriezīsies mājās. Nu ko lai dara, iešu biežāk pie viņa ciemos. #7 2009-02-23 12:53
Pārējos 1 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
