Vel kaut kas putekļiem klāts – fragmenti no Nenosūtītajām ...

Piligrims dienasgrāmata

Ceturtdiena 06-03-2008 23:26

4 47

Vel kaut kas putekļiem klāts – fragmenti no Nenosūtītajām Vēstulēm:

16.07.92. 13:22

2. Sievai...

Es gribēju Tev šodien pateikt, ka mīlu Tevi. Ka nespēju aizmirst, kaut arī man pēc tam ļoti sāp, sāp tas, ka nespēju Tev nekā palīdzēt, ka viss ko es daru ir tikai ļaunums Tavās acīs.

Es baidījos sev atzīties, ka mīlu Tevi tādu kāda Tu esi – „skaista un briesmīga kā karaspēks ar karogiem”.

Mīlestība nejautā, vai Tu dari to vai šo, mīlestība visu piedod, visu apklāj, bet tā tikai klusi sev jautā – Vai Tu mani mīli?

Tikai uz šo jautājumu gribas saņemt atbildi un tikai „Jā”, tāpēc mēs tik reti uzdodam to, jo, kamēr nav atbildēts, ir cerība un tas vel ļauj dzīvot...

16.07.92....

Rokoties pa veciem failiem atradu...

citi ieraksti Piligrims d-grāmatā (~30)

Komentāri

armada: ..nepasacitam vardam liela nozime. Un citreiz,nedzirdot atbildi,ceriba mirst...

2008-03-06 23:50

svelme: Es ticu šim teicienam : " Cerība mirst pēdējā !" Ja ne uz ko necerēsim , tad nav vērts dzīvot !

2008-03-07 00:13

vita2: ...zaudējums... to neapklāj putekļi un neaiznes laiks, vien kaut cik izbālē... kā elektrošoks trāpa tieši sirdī un sirds uz mirkli apstājas... tad jāiet vien tālāk , ar sirdi, vai bez, nav starpības... un, ja vēl ir cerība, tas labi, noder par ceļaspieķi...
..."Palmas zaļo vienmēr"...:) Un zemē iesprausts spieķis? ...Ir ticība, var arī sazaļot!...:)))

2008-03-07 00:19

Sofija1960: Ja to būtu rakstījis mans vīrs, es viņam piedotu visu. Arī to, ko viņš vēl nav izdarījis. Vārdam tiešām ir liels spēks.

2008-03-25 11:14

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.