?Mani sauc par Beci Mežasuni,? programmētājs vienmēr ar bailēm nosauca savu vārdu, jo visi par to bezsirdīgi smējās.
?Ak, cik skaists vārds! Nekad neko tik jauku nebiju dzirdējusi!? sajūsminājās pameita.
?Tev patīk?!? programmētājs bija autā.
?Kā ta, ka patīk! Mežasuns ..tas skan tik superīgi! Tu laikam esi baigi krutais vecis, ko?? pameita iebakstīja programmētājam ar pirkstu krūtīs.
?Es nezinu?man vēl neviena meitene nav neko tādu teikusi,? programmētājs bija samulsis.
?Ak nav? Tās nu gan ir bijušas īstas zosis! Tu būsi mans džeks, es tā gribu!? pameita, daudz nedomājot, saķēra programmētāju aiz rokas un vilka sev līdzi uz istabu, ?mans Mežasunītis, es tev parādīšu, kā es smuki tamborēju!?
Ievilkusi nabadziņu istabā, pameita nometa kleitu un daudzsološi skatījās uz programmētāju.
?Pagaidi, pagaidi, es vēl?neesmu gatavs tik ciešām attiecībām, man vēl tur palika divas programmas atvērtas un pasts nenosūtīts?, vārgi šļupstēja upuris.
?Negaidīšu neko, man ir divdesmit minūtes laika, tad jāiet lasīt kārtis no kamīna, karalis tās tur sameta un lika man visas izvilkt ārā! Ja šis redzēs, ka neesmu neko padarījusi, tad atkal zvetēs mani ar siksnu!?
|
