|
|
Burve77 dienasgrāmata
| Otrdiena 15-01-2008 11:43 |
|
5 |
Princese ar šausmām vēroja karaļa savādo nodarbību un lauzīja rokas. Viņa mīlēja vienkāršu programmētāju, kurš mācīja viņai datorzinības. Programmētājs bija smalks, izstīdzējis jauneklis ar brillēm, par atlētiskās vingrošanas nodarbību labvēlīgo ietekmi uz vīrieša organismu viņam bija visai miglaina nojausma. Dators viņam bija viss.. Viņš princesi mācīja , jo tad karalis par velti atļāva lietot internetu. Nekad viņam princese nešķita kaut kas vairāk kā tikai piedeva pie datora. ?Kas ir no viņas, tik lēni viņai viss pielec, cenšas jau gan, bet tik un tā nekāda jēga viņai nav,? tā viņš pie sevis ņurdēja, kārtējo reizi labojot princeses pieļautās kļūdas.
Kādu dienu programmētājs, ejot projām no nodarbības, pamanīja pie durvīm kādu citu meiteni, kas nikni uz viņu skatījās.
?Ko lūri, neesi skaistu meiteni nekad redzējis?? pameita viņam uzķērca.
?Jā?es?ese?man,? galīgi apjucis, stostījās programmētājs. Tā kā viņš katru dienu redzēja tikai princesi un savu datoru, tad viņa skaistuma izpratne bija, teiksim, ļoti savdabīga? Princese viņam nepatika ne drusciņas, bet šī te gan bija interesanta.
?Mēs varētu iepazīties!? piedāvāja programmētājs.
?Aiziet! Es esmu čūsku vecene ? tā mani pilī sauc!? nobrēcās pameita.
?Tas ir tavs īstais vārds?? programmētājs pārjautāja, aiz brīnumiem iepletis acis.
?Es savu vārdu vairs nemaz neatceros. Čūsku vecene tak arī ir skaists vārds!? visādīgi izgrozoties un izplivinoties, pameita paskaidroja.
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
