Closing_Time dienasgrāmata

Atveru logu,

Svaigu gaisu es zogu.

Šajā telpā

Trūkst Tavas elpas.

Ielido tauriņš,

Aplido telpu,

Sajūtu sevī Tavu brīnišķo elpu.

Atstāšu logu nevērtu ciet,

Var izdzēst dienu,

Nakti kādu.

Var sapnis izgaist tālumā.

Nav dzēšgumijas tādas,

Kas mīlu mūsu izdzēst spētu,

Tad mūsu sirdis jāizdzēš.

Ja visus ziedus no zemes virsas

Kāds vienā ... lasīt tālāk

Kā noguris es,
No tā sevis,
Kurš tik ļoti iemīlējies ir
Tevī.
Es meklēju viņam
To zudušo vēso prātu,
Kas apslāpēt spētu
Neprātu to,
Un tās slāpes
Pēc Tevis.
Kā noguris es,
lasīt tālāk

Ik reizi,

Kad domāju par mīlestību,

Atceros Tevi,

Ir skumji, ja mīlu

Un blakus nevaru būt,

Un vienlaicīgi skaisti,

Ja tās skumjas pēc manis arī

Tava sirds jūt.

Apkārt tumsa.

Mēs būsim kopā,
Un kopsim lopus,
Būs aitas kūtī,
Vistas delikātām krūtīm,
Olas dēs
Vēl gotiņa mums viena būs,
Un bullītis ar skaistiem ragiem,
Būs idille,
Ko abi kopsim,
Mēs,
Kas vakaros ... lasīt tālāk

Viss jau pie lietas,

Arī tas lietus,

Aiz loga kas slapina lietas.

Viss jau pie lietas,

Un mēs,

Savās vietās,

Aizņemti savām lietām.

Un nolīs tas lietus,

Un izžūs tās slapjās lietas, ... lasīt tālāk

Šķiet debesis zvaigznes virpulī griež,
Domas nespēj būt skaidras,
Nespēj vairs spriest,
Atlido taureņi, dažādās krāsās,
Piepilda telpu ar ieelpu, izelpu katru.
Nakts vidus aiz loga,
Telpā viss krāsās,
lasīt tālāk

Kad negribas nekā,

Ne mīlēties,

Ne nokļūt pasakā,

Ne mirkļus atsaukt atmiņā,

Es sajūtu, kā stājas laiks.

Tas nostājās man tieši līdzās,

Un gaida,

Grib, lai pirmais speru soli,

Nāc,
Sniedz roku mīļotā un iesim,
Mums kopā nokavētais jānoiet.
Vēl jāatrod ir kāda vieta,
Kur jāatstāj viss izsāpēts,
Un tad vēl jānokļūst līdz vietai,
Kur izsapņotais jāatstāj.
Mums nevajag vairs sapņos ... lasīt tālāk

Domas kā māsas,

Līdzīgas ļoti, vien dažādos toņos

Pie taureņu spārniem, neatlaiž tos,

Tām jātiek pie Tevis,

Lai apskautu visu.

Skūpsti un ilgas

Kā taureņi lido,

Dažādās krāsās ieskaujot Tevi, ... lasīt tālāk

Jūra zem zvaigžņotās debesu telpas,

Un divas elpas.

Čuksti,

Pieskārieni un glāsti -

Tā sevi viens otram mēs stāstam.

No visiem un ikdienas zust,

Šī vēlme manī dzīvo ik mirkli,

Un vārdu ... lasīt tālāk

Runā, ka dvēseli nevarot piesiet,

Tev izdevās,

Tu piesēji manu

Ar smaržu, ar sirdspukstiem saviem

Tu piesēji to

Lai kur arī būtu,

Tevis tai maz,

Neklausa mani tā vairāk nemaz,

Īsti pat ... lasīt tālāk

Tā tikai Tavas rokas

Manos matos joko.

Tā tikai Tavas prot,

Man dzīvei cerību un spēku dot,

Ikdienas raizes trīskārt vieglākas padarot,

Spēj mani laimes asarām atdarīt,

Glāstot laimīgu padarīt,

Es mirklī vienā sajutu,

To Tavu īsto būtību,

Kad Tevi domās apskāvu.

Un manas sajūtas man teic,

Tur Tevī saules gaismas daudz,

Tur rieti krāsainie un ziedi,

Tur tik daudz prieka, uzticības,

Es vienu diennakti Tev lūdzu,

Uzdāvini,

Pat nakti vari nepiešķirt.

Man vienas dienas jāpietiek,

Un varbūt mirkļa pietiks man,

Lai manās acīs saskatītu,

Ko ilgojās tās katru rītu,

Tik ... lasīt tālāk

Zini, šī ziema bez Tevis

Bija mazliet drēgna un auksta.

Es gaidu ceriņus plaukstam,

Zem kuriem saskartos mūsu plaukstas.

Es gaidu pieneņu pūkas,

Tavos matos ko pūst,

Es gaidu to saulrietu,

Es tagad saprotu,

Cik ziemā eglēm silti,

Kad apsedz tās baltie debesu milti,

Es tagad saprotu, cik jauki ziediem,

Kad saules mati ieskauj tos.

Es arī vēlos, lai to jūti,

Es arī vēlos, lai tā būtu, ... lasīt tālāk

Man dusmu Tavu mazliet trūkst,

Un spīta Tava klātienē,

Un drosmes, spēka tā,

Kas Tevī mīt.

Man pietrūkst Tava skarbā "NĒ".

Un "NEDRĪKST" Tava pietrūkst man

No Tevis tie tik mīļi skan.

No visa tā ... lasīt tālāk

Tu stāsti man kā smaržo ziedi,

Kā smaržo vējš,

Kā jūra smaržo,

Un jautā man, kā diena pagājusi.

Bet es tik vienu smaržu jūtu,

Un elpoju to pilnu krūti,

Un man tās maz, un vēl par maz ... lasīt tālāk

Tas ir tā,

Ka dodies gulēt ar domām par Tevi,

Tas ir tā,

Ka mosties ar ilgām pēc Tevis

Tā, ka gatavs atteikties no puses sevis,

Lai uz mirkli satiktu Tevi,

Tā, ka nesaproti vairs nekā,

Vai ... lasīt tālāk